Vēstule sev

Šodien izlasīju vēstuli sev. Tā tika uzrakstīta pagājušā gada jūlijā īsi pirms došanās prom no Kanādas. To lasīt bija diezgan skumji, jo es atcerējos visu ko jutu, ka bija jāpamet dzīve, kas bijusi Kanādā. Vēstules pamatprincips bija, dzīve mainās un neesot viegli. Toties liela daļa, kas vēstulē bija iztirzāts, bija diezgan pozitīva. Es aprakstīju, ka neatkarīgi no tā cik sūdīgi iet (vai neiet) ir jāturpina cīnīties. Vieglāk pasacīt kā izdarīt. Šodien vai rīt (tagad jau vēls) es atbildēšu uz Tavu vēstuli. Bet man gribās šoreiz izdomāt ko interesantu, vēl nebijušu. Varbūt es varētu izveidot jaunu e-pasta adresi, uz to nosūtīt šī gada vēstuli, bet uz lapiņas gluži vienkārši sev "nosūtīt" pastkastītes loginu un paroli. Vai varbūt es varētu aizsūtīt vēstuli sev uz Rīgu, tad tā atceļotu līdz manīm atpakaļ... Gan es kaut ko inčīgu izgudrošu. Ja ne, tad turēšos pie līdzšinējā rituma. hmmm, varbūt varētu pievienot kādu bildi? Vai kaut ko, kas nav plika vēstule? Vēl jau, protams, ir jāizgudro ko rakstīšu vēstulē, lai pašai to nākamgad ir prieks lasīt.

Pukīts drīz vienpadsmit vakarā, rīt (atkal) agri jāceļas. Saldus.