Lietains laiks, lietains prieks. Šodien manā paradīzē līst laimes lietus. Galīgi bez iemesla gribas smaidīt. Gribas pierādīt, ka par spīti visam, es gribu smaidīt. Lai tik kāds pamēģina manī modināt sāpi, bēdas, skumjas.. Es pretī uzbrukšu ar smaidu, jo esmu stiprāka par jums visiem. Man vienalga, ka ir nomācošais novembra vilciens, esmu neievainojama, esmu dzīva. Vēnās kā ūdens Niagārā rit asinis. Tās iemet vaigos veselīgu sārtumu, un lūpās neizsmeļamu smaidu. Māc nogurums, bet man vienalga. Gribas pateikt pasaulei taisnību, lai arī viņi zin, un, lai saprot.. Bet es māku turēt noslēpumus, nav lemts citiem uzzināt to, kas padara manas dienas nebeidzamas. Nevienam nav jāzin, tas, kas slēpjas manā domu skapī.
Es tik smaidu, jo tā tomēr ir vieglāk nekā pūt ar asarām acīs.
No comments:
Post a Comment