Pilsonis

Mēs katrs dzīvojam ar sava veida abziņu, piemēram, es esmu latvietis. Nu redz, gandrīz mēnesi būšo nomācījusies Latvijas Univeristātē. Tas ko māca LU ir, ka tu, es, viņš un viņa, mēs visi esam Eiropas iedzīvotāji. Nepareizi, ne Eiropas, bet gan Eiropas Savienības (ES) pilsonis. Man tas šķiet nedaudz jancīgi, es tomēr jūtos vairāk kā Latvietis. Un nākamais līmenis, es esmu pasaules iedzīvotājs. Viss tomēr ir šobrīd un uz doto brīdi. Labi, Latvija ilgi nepastāvēs. Un Eiropas Savienībā arī nebūs uz visiem laikiem, mūžīgi mūžos enter. Jā, pasaule ar nebūs mūžīga, bet jebkurā gadījumā tā pastāvēs ilgāk. Un tas tomēr nav godīgi vērtēt Eiropas Savienības valstis augstāk par citām pasaules valstīm.
Man arī neliekās, ka citās ES dalībvalstīs izglītības iestādēs tik ļoti skalo smadzenes par ES.

Personīgi, man liekas, ka mēs (Latvija) paliekam pārāk atkarīgi no ES. Kādu dienu, kad tā sabruks, vai atbalsts vienkārši vairs nebūs, mēs jutīsimies kā pamests zīdainis.

Kāpēc Latvijai mūždien jābūt no kāda atkarīgai? Kāpēc esam tik vāji???