līdz šim uz to raudzījos kā uz kaut ko nožēlojamu un stulbu. Bet nekad neizdomājos, ka ir OK. Protams, moka apziņa, ka var arī nebūt ok, bet mūžīgi šaubīties es laikam tomēr negrasos.
...
Regimuniputāmija- lietv. ir brīdis cilvēka mūžā, kad viņš apzinās ko domā. Līdzīgi kā atklāsme, bet atšķirība tāda, ka regimuniputāmija ir atklāsme, kas ved uz pozitīvu noslēgumu. Šādā brīdi cilvēkam galvā mitinās dažnedažādas domas, bet izsitās tikai tās, kas rada patiesu (tikai pozitīvu) adrenalīnu, lai šo domu atīstītu tālak. Regimuniputāmija var būt saistīta ar ļoti daudz lietām vienlaicīgi vai tikai vienu konkrētu notikumu/lietu/uc. Pēc šāda brīža cilvēka dzīves uzskati var nedzuad (dažreiz pat krasi) mainīties. Parasts regimuniputāmijas procesa laikā citi cilvēki necieš. Jo procesa mērķis ir padarīt dzīvi gaišāku un vieglāku, ne tikai tam, kas piedzīvo regimuniputāmiju, bet arī tiem, kas tieši vai ne tik tieši ir saisīti ar tā brīža domām.
...
ievērtē manu vārdu!! :)
savu regimuniputāmiju jums neatklāšu, jo tad ir jādomā kā man.. un .. sarežģīti. Bet varu teikt, ka manas regimuniputāmijas procesa rezultāts vēl nav īsti zināms, bet paredzu, ka, lai arī kāds tas būtu, es atcerēšos, ka bija labi!!
___
šodien vakarā 'lielais tuss/Vācijas dvīņu dzimene' (nu jā, oriģināli bija domāts vnk tuss, bet dvīnes palūdza vai nevar). Bet tā kā regimuniputāmijas naktī aizgājām gulēt 6 no rīta un es pamodos divas stundas vēlāk, man nebija spēka izdzīvot līdz dienas beigām. Kaut kur ap 5-6 devos gulēt un pamodos 12 naktī. Tagad ir septiņi no rīta. Laikam pa dienu vajadzēs vēlreiz pačučēt. Vii varbūt tagad... es zidomāšu. Vakardiena (13.02, diena pēc tusiņa) bija dikti laba. Karijai bija vaisia drīz jāiet, jo atkal jāstrādā bij. Bet Rieksts un Mantija palika krietni ilgāk. Ap diviem, kad šie bija beidzot nolēmuši doties prom, kopīgiem spēkiem nolēmām, ka tomēr labāk gribam kaut ko apēst. P. devās raudzīt kas tur labs ir. Nolēmām ēst desas, bet ne kā parasti. Rieksts izlēma tās gatavot savā gaumē. Bija dikti gardi! Kopā sēdējām pie virtuves galda un ēdām. P. minēja, ka līdzīgi kā ģimenes pusdienas, un, ja atklāti tā noskaņa tāda arī bija. Pēc tam pilniem punčiem devāmies uz pagrabu, jo vakardien nesanāca tur noiet. Pagrabs skaitās kā tusiņu vieta. Un tā tur arī ir. Lai gan mūzikas centrs nu jau sen, sen atpakaļ sajuka, pagrabs palika savā statusā. Pēc tam abi viesi devās prom. Es tik paturēju Rieksta šalli (aha, tas dzejolis iepriekš ir par to un ap to) . Teicu, ka dabūs atpakāl, ja šodien būs uz tusu. Ta redzēs. Ja ne skolā atdošu (ja satikšu). Mantiju pierunāju, lai nāk, lai gan lielākā daļa no pārējiem visiem viņai nepatīk. Viņa teica, ka nāks ar pasēdēt ar mani un man palīdzēt (kas patiesībā ir visai ironiski, jo pa nakti tikko, atklājām, ka P. nav pārgājušas cūciņas..), jo es tak solījos šajā reizē būt kārtīga, palidzēt un nedzert.
Parasti tusējām pamatīgi un skaļi. Dažbrīd aizdomājamies par kaimiņiem, bet ..po**! :D Nu tā. Vakarā lielais tuss. Tikai tagad naktī sēžot pie datora atklāju, ka viens džeks, Luis (vārdu nemainīšu, jo es viņu pati īsti nepazīstu, vnk kopīgi draugi mums ir) arī šovakar taisa tusu. Fak. Un tas ir kāpēc man visi vēl līdz šim saka, ka nezin vai būs. .. Aizdomājos, ka varbūt nebus nemaz tik forš tas tusssss. Ta redzēs. Es jums paziņošu. Uzaicināju arī "viņu #2". Līdzi viņš paķers savu dragu (un kāda sagdīšanās, draugs ir mans ķipa #1, bet es jau iepriekš sāku domāt par to, ka...eh).. Man #2 patīk labāk. šobrīd - pavisam noteikti. :)
mīļumi, es aizmirsu, kas man vēl bija sakāms.. bet gan jau..
Atā!*
Atgādinājums man: Izdomāt 'mainīto vārdu':
P., #1, #2, meitenei (kuru #1 ienīst), serbu māsām (a-jaunākā m-vecākā)
ok. izdomāju, secībā, kā augstāk:
Tāšpuks,Plaknis, Mohijs, Annene,Arbira,Maljare (Ja mainīsies, tad zīņošu pie maiņas)
P., #1, #2, meitenei (kuru #1 ienīst), serbu māsām (a-jaunākā m-vecākā)
ok. izdomāju, secībā, kā augstāk:
Tāšpuks,Plaknis, Mohijs, Annene,Arbira,Maljare (Ja mainīsies, tad zīņošu pie maiņas)
No comments:
Post a Comment