regimuniputāmija-nozīme

Esmu sajukta dvēsele, kas vienmēr būs neziņā un šaubās. .. Bet solu Tev, kaut kas ir mainījies. Es domāju (kā parasti) un sapratu, ka varbūt nav nemaz tik slikti būt neziņa. Protams nav labi, ka mācās virsū nepārtraukti. Bet būt (ne)daudz nedrošam var jau arī nebūt tik slikti.
līdz šim uz to raudzījos kā uz kaut ko nožēlojamu un stulbu. Bet nekad neizdomājos, ka ir OK. Protams, moka apziņa, ka var arī nebūt ok, bet mūžīgi šaubīties es laikam tomēr negrasos.
...
Regimuniputāmija- lietv. ir brīdis cilvēka mūžā, kad viņš apzinās ko domā. Līdzīgi kā atklāsme, bet atšķirība tāda, ka regimuniputāmija ir atklāsme, kas ved uz pozitīvu noslēgumu. Šādā brīdi cilvēkam galvā mitinās dažnedažādas domas, bet izsitās tikai tās, kas rada patiesu (tikai pozitīvu) adrenalīnu, lai šo domu atīstītu tālak. Regimuniputāmija var būt saistīta ar ļoti daudz lietām vienlaicīgi vai tikai vienu konkrētu notikumu/lietu/uc. Pēc šāda brīža cilvēka dzīves uzskati var nedzuad (dažreiz pat krasi) mainīties. Parasts regimuniputāmijas procesa laikā citi cilvēki necieš. Jo procesa mērķis ir padarīt dzīvi gaišāku un vieglāku, ne tikai tam, kas piedzīvo regimuniputāmiju, bet arī tiem, kas tieši vai ne tik tieši ir saisīti ar tā brīža domām.
...
ievērtē manu vārdu!! :)

savu regimuniputāmiju jums neatklāšu, jo tad ir jādomā kā man.. un .. sarežģīti. Bet varu teikt, ka manas regimuniputāmijas procesa rezultāts vēl nav īsti zināms, bet paredzu, ka, lai arī kāds tas būtu, es atcerēšos, ka bija labi!!

___
šodien vakarā 'lielais tuss/Vācijas dvīņu dzimene' (nu jā, oriģināli bija domāts vnk tuss, bet dvīnes palūdza vai nevar). Bet tā kā regimuniputāmijas naktī aizgājām gulēt 6 no rīta un es pamodos divas stundas vēlāk, man nebija spēka izdzīvot līdz dienas beigām. Kaut kur ap 5-6 devos gulēt un pamodos 12 naktī. Tagad ir septiņi no rīta. Laikam pa dienu vajadzēs vēlreiz pačučēt. Vii varbūt tagad... es zidomāšu. Vakardiena (13.02, diena pēc tusiņa) bija dikti laba. Karijai bija vaisia drīz jāiet, jo atkal jāstrādā bij. Bet Rieksts un Mantija palika krietni ilgāk. Ap diviem, kad šie bija beidzot nolēmuši doties prom, kopīgiem spēkiem nolēmām, ka tomēr labāk gribam kaut ko apēst. P. devās raudzīt kas tur labs ir. Nolēmām ēst desas, bet ne kā parasti. Rieksts izlēma tās gatavot savā gaumē. Bija dikti gardi! Kopā sēdējām pie virtuves galda un ēdām. P. minēja, ka līdzīgi kā ģimenes pusdienas, un, ja atklāti tā noskaņa tāda arī bija. Pēc tam pilniem punčiem devāmies uz pagrabu, jo vakardien nesanāca tur noiet. Pagrabs skaitās kā tusiņu vieta. Un tā tur arī ir. Lai gan mūzikas centrs nu jau sen, sen atpakaļ sajuka, pagrabs palika savā statusā. Pēc tam abi viesi devās prom. Es tik paturēju Rieksta šalli (aha, tas dzejolis iepriekš ir par to un ap to) . Teicu, ka dabūs atpakāl, ja šodien būs uz tusu. Ta redzēs. Ja ne skolā atdošu (ja satikšu). Mantiju pierunāju, lai nāk, lai gan lielākā daļa no pārējiem visiem viņai nepatīk. Viņa teica, ka nāks ar pasēdēt ar mani un man palīdzēt (kas patiesībā ir visai ironiski, jo pa nakti tikko, atklājām, ka P. nav pārgājušas cūciņas..), jo es tak solījos šajā reizē būt kārtīga, palidzēt un nedzert.

Parasti tusējām pamatīgi un skaļi. Dažbrīd aizdomājamies par kaimiņiem, bet ..po**! :D Nu tā. Vakarā lielais tuss. Tikai tagad naktī sēžot pie datora atklāju, ka viens džeks, Luis (vārdu nemainīšu, jo es viņu pati īsti nepazīstu, vnk kopīgi draugi mums ir) arī šovakar taisa tusu. Fak. Un tas ir kāpēc man visi vēl līdz šim saka, ka nezin vai būs. .. Aizdomājos, ka varbūt nebus nemaz tik forš tas tusssss. Ta redzēs. Es jums paziņošu. Uzaicināju arī "viņu #2". Līdzi viņš paķers savu dragu (un kāda sagdīšanās, draugs ir mans ķipa #1, bet es jau iepriekš sāku domāt par to, ka...eh).. Man #2 patīk labāk. šobrīd - pavisam noteikti. :)
mīļumi, es aizmirsu, kas man vēl bija sakāms.. bet gan jau..

Atā!*

Atgādinājums man: Izdomāt 'mainīto vārdu':
P., #1, #2, meitenei (kuru #1 ienīst), serbu māsām (a-jaunākā m-vecākā)

ok. izdomāju, secībā, kā augstāk:
Tāšpuks,Plaknis, Mohijs, Annene,Arbira,Maljare (Ja mainīsies, tad zīņošu pie maiņas)

regimuniputāmija

Aptin šalli ap patiesību gaišo

es neesmu un
arī Tevis šeit nav
teiktu, ka man bail,
bet tad melotu smagi

ekrāna saudzējošais stikls-
izkusis
un nav vairs baudāmi ikdienas sīkumi

un, ja tomēr iespēja ir
tad tikai pāri likuma novilktajām svītrām

piedāvājumi burbuļkameru redakcijas speciālizlaidumos-
tie nav īsti,
bet savu patiesību tie vēsta,
kā jebkurš, kurš pasaulē nācis bez zināmas steigas.

sitiens,
pa raustīgo nervu vijumu-
es nezinu, vai spēšu to panest.
vai tā maz ir pareizi?

un arī tad, kad atklātā uzbrukumā klūp krūtīs pavasara aura,
es jūtu nelielu šaubu arī pašu pumpuru dvašā.
viņi jau var būt vareni,
bet cik daudz to izmantot spēj?

labi, ir zināms, ka elektrībai ir divi-
plus un mīnus
un var jau būvēt sarežģītas shēmas,
bet vai vajadzība maz ir?

man gribētos te sēdēt vēl ilgi,
ir labi starp runīgiem manikeniem,
un pasaulē spožā,
pat tik nedaudz īstā.

Bet Tu jau zini kur pats stāvi,
es vismaz ceru, ka tu nekļūsi viens no viņiem,
vai vismaz cienīgi pieturēsies,
kur pelēko realitāti pārsedz zeltītā pasaka

ja kas, es te būšu,
bet arī es pēc mājiena ņipra dodos tālāk,
uz nākamo telpu
kur var domāt un tēlot,
ka paša domas pat klausa.

es spēju savērt pērli uz auklas,
un jāmin, ka brīze nekļūst par aurojošu vēju,
jo tevis būvētās sienas pārāk lielu moku nepanesīs.

gu gu ga ga :D

Mīļā tauta. Esmu satriecoši labā noskaņojumā. Tas gan nedaudz pārsteidz, jo vēl šodien (eh, laikam jau vakar) pēdējo divu stundu laikā jutos kā draņķis. Šobrīd mājā ir patusēšana. Bet redz, nav pie 50 cilvēkiem. Lielākais skaits bija 6. Vienai meitenei bija jādodas mājās. Bet pirms viņa aizgāja arī bija jautri. Tagad esam 5 un pulkstenis ir gandrīz 3 naktī. Un neviens vēl nav aizgājis gulēt. Tas labi, tas labi. Pat ļoti labi. Sēžu pie datora un runāju ar VIŅU #2, bet viņš diezgan strauji sāk pārvērsties par #1 tīri tāpēc, ka šķiet patīkamāks cilvēks. Diplomātiskāks. Tā šķiet. Bet redz, #1 man vienā stundā sēž blakus. Viņš zin, ka man viņš varētu patikt, bet viņš man vairāk par čau stundas sākumā nepaprasa. Pat ne standarta: "kā tev iet?".. labi. viss. lai iet pie rukšiem! :D
labi. Šis vakars. Ir diena, kad dzert ir atļauts un visi, kas ir kaut ko iegādājušies drīkst dzert. aha. tici man! :)) un arī tie, kas nav.. ja māk palūgt tad drīkst! Vakars sākās piecretā. Pēdējā meitene vē bija darbā. Strādājā. Viņa pagājušajā gadā nobeidz vidusskolu.Sākās ar vnk sarunām pie virtuves galda. Kur sākām rēkt pat par leitām, kuras normālā brīdī nu toš neliktos smeklīgas. Turpinājām ar pokera spēlēšanu, kas drīz pārvērtas par sviestu, jo P. aizgāja uz virtuvi gatavot makaronus, jo tukšā dušā neviens vodku nekāroja. Tad nu mēs paēdām. Katls beigās bija tukš. ( rīt labs laiks(?)) tad devāmies spēlēt dzeršanas spēli. Tātad. Tā kā esam prātīgi cilvēki, tad šoti nebija tīri. Nedaudz vodka (mandarīnu absolūtā) un kola. Kam izvilkusies lielākā kārts no kaudzītes, tam 'šots' jāizdzer. Pirms tam jau nolūza Rieksts ( vārds (un pārējie ar) mainīts(i) :D :D) Nu nevis nolūza, bet lika manīt, ka ir izdzēris par daudz. Nu nevis par daudz, bet pa galvu bij iesities. Puisis ir ,anā vecumā. Laikam pa kādiem dažiem mēnešiem jaunāks. Neko vairāk nestāstīšu, lai gan varētu. Tad devāmies pakaļ meitenei, kas beidza strādāt, caur telefonu viņa nesaprata kā iekāpt autobusā un braukt uz pilsētas austurumu galu ~5 min (pieturu pateicām) tāpēc es un Mantija (aha, vārds mainīts) uzrāvām jakas un zābakus un devāmies uz autobusa pieturu, lai brauktu uz Ridō centru meineteni pakaļ. Autobus atbrauca aizbraucām, meiteni satikām un tad jau trijatā braucām uz manu māju. (āā, jā līdz 15.02 autobusi brīvi, visiem) Nu jā pārnācām un tad turpinājām dzeršanas spēli. Meitene, kas strādāja (sauksim viņu par Kariju(nenoteiksmē Karija)) teicās, ka neko stiprāku par savu enerģijas dzērienu nedzers. Nu labi, turpinājām spēli bez viņas. Meitenei, kurai bija jādotās, Paprika, arī izstājās jo nevēlējās mājās pārrasties totālā pālī. Drīz arī P. glāzīti noturēt taisni nevarēja un es teicu, ka viss (acīm redzot viņi spēli turpināja arī kamēr mēs bijām pakaļ Karijai). Nu jā. P. saprata un liekās meirā, bet viņa diezgan lādzigi viss atgāja. nu jā. Tad nu es un Mantija turpinājām divatā. Drīz viņai jau bija par daudz. Viņai pleci sāka krist nost.. eh (būs grūti izstāstīt, iekšējais jox) nu labi. īsāk sakot arī viņai bija viss. Kamēr ieskaidroju, ka vajadzētu pagulēt arī Karija bija paspējusi pielieties un apkārt visu laiku klupinājās arī Rieksts. Karija neko traku edarīja (rieksts pat krēslā nosēdēt nevarēja) tikai rakstīja P. uz rokas visādas glupības. ĀĀ, jā kaut kad ap šo laiku devos pavadīt Papriku līdz autobusa pieturai. Rieksts beigās tomēr atnāca līdz, bet nu jā.. Dažbrīd nespēja savaldīties un uzvedās kā tāds bērns. Pēc kādu 15 minūšu salšanas arī bus bija izdomājis ierasties. Atvadījāmies no pipara, līdz sestdienai. Nu jā. Mājās turpinājās vnk jauri sviesti un lai tos turpinātu arī tgd man vjdz beigt stāstīt tik dziļos sīkumos. .. viss skaidrs- iet labi.
Mantija un Karija tikko nolūza. nu jā jau 20 min pāri trijiem. es iešu baudīt vakaru/nakti.

skolā: Bioloģijas skolotājs nav nemaz tik traki slikts. Tas jau nekas, ka viņš visu lasa kā lekcija. Tā pat var labāk iemācīties. Tkai dīvaini pēc tam uz nākamo stundu, dažbrīd sāku rakstīt visādus sviestus, ko skolotājs saka, kas ir interesanti, bet ne svarīgi. Nu jā.
Franču valodu nomainīju uz mateātikas klasi. Skolotājs tas pats, kurš pirmajā semestrī. Kad ar jauno stundu sarakstu pirmdien nedaudz slinki un uzmanīgi ievilkos klasē viņs noskatījās ar sekojošu frāzi: "Tu esi manā klasē." Es neteiktu, ka viņš bija vīlies vai kā, bet sajūsmā nebija. Viņš man pasacīja, ka es eksāmenu uzrakstīju tūdīgi tam sekoja nevaikls jautājums: "kas tev notika semestra beigās" Man lūpās mirdzēja bērna smaids un es teica, ka es nezinu. Viņš:"tu semestra baigās sāki palaisties". Tas pats smaids: "es zinu".. skolotājs:"bet tagad tā nebūs" (tas pat nebija kā jautājums) "šitais skaitīsies universitātei".. es:"zinu."
nu jā. Kurs neliekas pārāk sarežģīts.
Teātrī par pirmo prezentāciju saņēmām diezgan labua atzīmi 4/4 tāda mums te sistēma nav.. bet.. eh.. sarežģīti. Nu jā.

Nu tad tā. Par teātra klasi. 11 klasē kurs jau ir pavisam nopietns un arī respekts un prasības no skolotāja ir zināmi augstākas. šī gada kurs sastāv no mazāk atzīmēs, bet tās pašas ir ļoti nozīmīgas. Pirmā dala ir Šekspīra laika teātris. Savu grupu monologu gataojām 3 dienas. Un priekšnesums bija jāsniedza arī uz skatuves kāda bija tanī laikā. (tāda, kurai skatījāi ir visās pusēs, izņemot aizmuguri. (tātad 3- priekša un abas malas) tas nozīmēja to, ka nedrīksēja aizmirst par tiem skatītājiem, kas sēž malās. Nu jā.. Šajā nodālā vēl kaut kas būšot jādara.. bet es nezinu kas. Pēc tam sekos bērnu teātris. Kā klase iestudēsim lugu un no kādas tuvējās sākumskolas tiek aicināti bērni lugu skatīties. Veidojot šo priekšnesumu būs jādomā par visu.. (kostīmi, režisors, aimugurējās sienas krāsošana atbilstoši lugai...utt) .. tad būs nodaļa, kur mācīsimies teātra vēsturi, kam sekos pēdējā nodaļa, kas būs par moderno mākslu un par to kā analizēt lugas.
Nu jā, principā kurs visai aizraujošs un aktīvs! :)

buča, eju! :*

P.S. PavaSaris! :))

nu re

Ir svētdiena. Tikko apēdu kādus 20 riekstus un palasīju citu blogus. Paspēlēju pokeri. Vinneju divas reizes bet zaudēju vienu. Bija viss*. man tā bieži uznāk tāpēc arī nekad nespēlēju vēlreiz, ja jau vienu 'turney' esmu vinnējusi. Otro spēlēju, jo blakus bija P. viņš spēlē labāklīdz ar to šaubīgos brīžos lūdzu pēc padoma. Pēc divu mēnēšu klusēšanas pilsētas ielās parādījušies autobusi. Tas notika vakar. Ne pilnā sparā, bet galvenie maršruti ir uz pekām. Pēc kādām 3-4 nedēļām arī pārējos sola atlikt vietā. Tie, kas iegādājās mēnešbiļetes decembrim un neizmeta tās ārā varēs braukt līdz marta beigām ar tām pašām, bet tie, kas kaut kad (es tiešām nezinu kad) iegādājās gada biļeti, tad tie līdz februārā vidum var kaut kādu naudas summu dabūt atpakaļ. Mamma ar tēti rīt lido uz Rīgu. Tas nozīmē, ka noruna starp šoferiem un mēru ir tieši laikā. Mamma būs prom trīs nedēļas. Šeit tik ies vaļā. Pagāšajā reizē, kad mamma aizbrauca prom bija.. jā trīs tusi. Nu tādi, ka mājai pamati knapi izturēja (~50 cilvēki vismaz). Tas bija labi.
Ar jauno nedēļu un busu kustību arī P. atsāks iet uz skolu. Visu pagājušo nedēļu puisis nosēdēja mājās, jo saķēra slimību. Bet nu viņam ir labāk. Daudz labāk. Tagad man jagadzētu iet mācīties. Un, kad pabeigšu tā arī darīšu. P.ir pārāk daudz enerģija un viņš man jau krīt uz nerviem.
Skolā iet labi. Piektfien nebiju uz pēdējo stundu. Neviss tāpēc, ka bastoju, (nu vsp tas laikam skaitīsies kā neattaisnots kavējums, bet tas nekas). Tātad. šajā semestrī man ir: fizika, ķīmija, teātris un franču valoda, kas jau rīt tiks sviesta laukā no mana saraksta, jo man par grūtu. Tāpēc arī piektdien uz to stundu nebiju. Bet tanī brīdī nomainīt nevarēju, jo ...eh, nevarēju. Vietā ņemšu, to, kas šķitīs vilinošākais tanī brīdī no ārkārtīgi neplašās izvēlēs un pilnajām klasēm. Fonā skan Draugi vēl neredzēta (!!) sērija. Tāpēc grūti koncentrēties. Vakardien bijām ciemos pie Andas. Puiši bļitkoja, protams, bez rezultātiem un vēlāk spēlējām Monopolu, tas ievilkās pārāk ilgi. Visu vakaru patiesībā un tā arī pikoties nesanāca. Žēl, jo es biju tam 100% gatava. Nu neko. Paši vainīgi. šodien bija jāiet uz kalnu. Vecāki rīt brauc prom un laikam būtu bijis labāk doties ar viņiem. Bet nu neko vairs. Man rīt kontroldarbs un parīt teātrī prezentācija. Klasē man viena meiteija arī pagājušajā gadā (aha, arī tad ņēmu teātri). Dikti nejauka būtne. Es pārdživošu, jo arī es māku būt nejauka. ;)
labi, lai labi iet, bet es tagad beišu un iešu kaut ko pamācīties, jo vakarā vēl jāiet koklēt un dejot.

āā, gandrīz aizmirsu, -
dziesma par Šoferu Streiku, no visas sirds iesaku noklausīties: OC Transpo Strike Song


ui, un aptaujas nebūs. es pārdomāju. neapvainojies.

..zaļačiem un pārējiem! :)

nost ar visu.
atcerējos, ka nu jau kādu laiku atpakaļ solīju Jums aptauju, un labāku par šo. bet kā jau vienmēr man ir attaisnojums. bet ko nu par to?
tātad spriežot pēc aptaujas rezultātiem saožu, ka vairums, kas ir šo blogu vismaz apskatījuši ir zaļu acu pāru īpašnieki. Tas ir jauki. Tiešām. jo arī man ir zaļas ačeles.
vsp neredzū jēgu šai jaunajai ziņai bet es par to laikam neraizēšos. Neatceros kāda bija aptaujas jēga. tiešām. bet kaut kāds domu gājiens man bija.. eh.
ko nu vairs.
šodien. varbūt pat tagad būs jauna aptauja.
vnk ir pēdējais laiks par to domāt!

ja kliedziens ir kliedziens
tad kāpēc tu nedzirdi mani?
kur palike tava uzticība,
kas teicās būt klāt, kad klusums būs tiešs?
es nebēgšu un arī padoties nesteigšu.

bet ja jābūt man atklātai,
tad šķiet, ka manī mīt bailes.
es zinu, ka galapunkts ir tālu.
bet tik pat labi man zinām, ka līdz tam tikšu.
jautājums tik svarīgs:
kāda es būšu galā?

dzīva ar sajūtām jaunām,
vai vilkacis, kas pats svei nesaprot?
tu vari man neteikt, un es varu gaidīt,
bet vai kāds maz būs ieguvējs tad?

un te nu es stāvu.
tieši aiz starta svītras,
kad pārējie sāncenši sen jau gabalā.
pēdas kā piekausētas pie asvalta,
bet saules nav nemaz.
tik salst,
lai gan pavasaris sēž blakus,
ir auksts un vajadzīgs kāds
kas zinātu kā ir labāk.

Izslēdz taču gaismu!

..and

• he introduced me to his new girlfriend.
• one of my best friends is moving to an other school

have a nice day! *

.. i feel ..(i guess you call it) ..bad

eh. it's not all about the one thing. I have to start thinking more like a person. Not like an animal who has been trapped in a tiny chage that is smaller than the me myself. I suck. __. This is not a joke. The last post never got to you guys.. itz cuz it was long.. and i didn't have time to finish it. i know, i know.. i should have told you how things are going.. but.. yeah...

SO. i think i should get a life!
wish me luck, than You'll get some too.
..
and yeah..
i feel like i have stepped out of the bed with the wrong foot like a billion times in a row.
..
thats it
for now.
..
maybe some other day i will tell you 'whats up'
but not now..
don't feel like it.
..
so this is the part whee i say-
goodbye!
..
have a good one