Izvirtība..

Vai tā ir taisnība, ka brīžos, kad ir pārāk daudz ko darīt tieši tās lietas tiek atstātas pēdējās, bet priekšplānā iznirst impulsīvas idejas, kas tā kā tā nedara neko labu. Dažkārt šīs lietas ir labākas kā pašam šķiet. Ja vien ir kaut kāda sajēga. Es iešu cept ābolkūku. Nē, ātro ābolkūku. Es zinu, ka tu arī labprāt tādu tagad apēstu. Varbūt, ka nosūtīšu kādu gabaliņu. Bet tu jau tā pat zini, ka iznākumā tu nekā nedabūsi. Man ir daudz darāmā, bet viss nemanot paliek neizdarīts. Manot paliek neizdarīts. Dienas beigās vien apmeklē epifānija, ka NAV nekas izdarīts.
Man žēl.

labi, es eju mēģināt izgatavot ābolkūku. Daudz āboli sakrājušies, un tie varētu drīz sākt maitāties. Un to nu gan es negribu. To sauc par gastronomisko izvirtību virtuves apmēros..

Jauku Tev Dienu..