patiesība..
nav tā, ka dzīve ir bezjēdzīga. gluži otrādi, tā ir lieliska (un arī ne vienmēr)
rīt nav skola. Ir, bet ne man. Es legāli bastošu, kas arī īsti nav tiesa.
Gribēju vien pasacīt, ka dzīvē bieži vien notiek kaut kas negaidīts, nevēlams. Un visbiežāk šie notikumi mūs pārsteidz visnepiemērotākajos brīžos. Tu vari strīdēties, un, lai gan neesmu ietiepīgs cilvēks, es tik un tā tev nepiekritīšu. Ne šoreiz.
es došos ceļojumā. Pārsteidzoši? nē!! drūmi - pavisam noteikti.
došos pāri dīķim, pie tevis. Tu tikai nesaki nevienam, tas vēl ir noslēpums, kad stundas tiks skaitītas uz priekšu, tad drīkstēsi kaut kliegt, bet tagad gan ne.
es neesmu gatava vēl doties, bet tas nu nav jautājums, jo ceļojums ir gatavs mani saņemt, lai gan pēdējā brīdī, bet tomēr gatavs.
ovācijas noplaka, un darbīgais mehānisms apstājās, lai gan vēl pirms sekundes tas bija elektronu pilns. vēl viena sirds stājās, bet es nemāku spriest, vai tas ir pareizajā laikā, vai tomēr nē.
puksti pat nenoplaka, tie vienkārši pārtrūka, kā ar šķērēm pārgriezta virve. un viss. iestājās absolūts klusums, šur un tur. Ne skaņas. kārtējā tukšā dvēsele.
Vai vairums cilvēku mirst decembrī, vai tā vienkārši ir nejēdzīga sakritība?
..un tomēr, man netīk beigt ar drūmu spiedzienu, tāpēc iesaku pasmaidīt, pat tad, ja ir nežēlīgi grūti iespiest pat mazāko smaidu stingrajos vaigos. smaids zin kā izkausēt bēdas!
No comments:
Post a Comment