cenzēti iztaicieni vairs nav modē

Sveiki. Ir piktdiena. Šodien slidot negāju. Man sāp mugura un kājas, tikai tgd mēģonu izgudrot vai tas ir no vakardienas slidošanas vai no tā, ka nedaudz pārpūlējos zālē. Nu neko. Mēģināšu kustēties pareizi, tad varbūt arī mugura sāpēs mazāk. Un varbūt, ka neatkarīgi no tā cik daudz un kā kustēšu rīt tā jau vairs nesāpēs. Tu zini. Ja? Ka pat vairums lietas notiek neatkarīgi no mūsu izvēles.
Vakardien es domāju par braukšanu. Visia drīz domāju sākt mācīties, lai nokārtotu testu un dabūtu G1. Bet nu, kad mamma mani veda mājās no skolas es domāju. Gluši kā ikkatrs arī es emsu savādāka. Un vakadrien es domāju par uzticību. Par spēju vadīt auto un neraizēties par to, ka blakus, bretī, vai jebkur citur bruacošais neizdarīs glupību. Mamma saka, ka jāuzticās. Tā pat kā ikdienā viņa man uzticās, ka es izdarīšu to, ko viņa man palūdz.. ir jāuzticās šiem nepazīstamajiem cilvēkiem, tik dažādiem. Un viņi visi tiek nolikti zem vienas svītras. Jo braucot tev nerūp vai priekšējā mašīnā sēdošais ir arābs ar turbānu galvā vai melnais ar melnu ūsu virs lūpas, vai kāda īsmataina ķīniete, vai kāda sirma vecenīte. Tev vienkārši jāuzticās, ka viņš autobāņa vidū strauji neuzbliesīs pa bremzēm, vai ka, ka kāds no blakus joslas pēkšņi sāks griezt virsū. Man tas viss liekās tik savādi. Un, lai cik ļoti individāli mēs esam. Un vai cik ļoti nevēlamies nekādas saistības ar pārējiem.. agrāk vai vēlāk mums nākas saprast, ka visi tomēr esam sasieti ķēdē. Vai gribām, vai nē.. Tāda lūk ir mana atziņa. .. ...
**un runa neiet tikai par braukšanu! ;)

dziesma: Finger 11 - Paralyzed

pelikāna skrējiens pretī saulei

Ir ceturtdiena un es tiešām jūtos kā pelikāns, kas dienas garumā būtu runājis ar pašu sauli. Manī plosās patīkams nogurums. Diena sākās neveikli. Biju gulējusi drusku par maz un bij jāceļas laicīgi jo šodien uzrakstīju pēdējo eksāmenu. Angļu valodā. Domāju, ka bij OK! :) pārnākot mājās tētim diezgan pieklājīgi atteicu pupiņ-pusdienas. Jo man tās ne pārāk. Tā vietā apēdu ceptu olu (cepta manā gaumē ar dikti maz eļļu un virs palēnas uguns) ar mājas sieru (šeit tas skaitās kā biezpiens) un grauzdētu maizīti. Klāt būtu bijis tomāts, bet ledusskapis pukojās pretī un teica, ka vairāk neesot. Kad pusdienas bij noēstas devos saģērbties, lai dotos ārā. Un šodien beidzot arī slinkais zvērs vārdā marta saņēmās un aizgāja uz kanālu slidot. Kopā ar tēti biju. P. teicās, ka esot pārāk slims , lai ietu ārā. Izslidojām visu, no sākuma līdz galam. Pusceļā (kad bijām kanāla tanī galā) tētis nopirka bebru astes. Bija gardi. Biju aizmirsusi cik tomēr forši ir slidot. Bet tas tāpēc, ka pagājušajā gadā negāja ne uz pusi tik labi kā šodien. Ledus bija dranķīgs un pamanījos novelties riktīgā rievā un celis bija sagandēts un lika sevi manīt apmēram pusgadu pēc kritiena. Šaurais gabals ar bija gluši kā nāves ieleja, bet šogad tur ledus ir dievīgs! ^^ Vsp bija labi! Pārnācu mājās sasodīti nogurusi un kājas sāpēja (jo zin kā, nebija slidot, kājās nepārtrauktā saspringumā..).. atsēdos krēslā noskatījos vienu epizodi Draugus un Vecpuisi. Bij ok. Tad bija jāiet ārā uz zāli. Šodien bija pirmā tikšanās ar treneri. Ļoti jauka! Patiess prieks. Pēc tam paskrēju kādu pusstundu. Mamma ar bija beigusi savi šīsdienas sportiņu un viņa sacīja, ka viņai nepieciešami svārki. Veikals ciet pēc stundas un tad nu es nolēmu braukt līdzi. Un labi vien bija (no vienas puses), jo tikko pie diviem krekliņiem un jakas un mamma ar atrada svārkus. Tikai tas viss ir noslēpums! Kušš, mājas vīriešu kārtas pārstāvjiem to nedrīkst teikt, jo tad P. sacīs, kāpēc man, bet viņa nē.. :o :p.. jā tāds viņš ir. Bet es nesūdzos, bet tomēr neatbalstu to, ka mums sievietēm būdamām jāslēpj savi pirkumi sporta somās. Nē, nē, nē.. mums par jauniem pirkumiem jājūtas gandarītām.. Nu labi. Vakariņās bija vistas fileja ar tomātiem un ko tur. Bij ok, perfekti priekš šāda vakara, nekas pārāk smags un nesagremojams. Njam. Apēdu vairāk kā varēju.. Bet nu neko. Tas jau bija sen. Nu jau kādu laiku sēžu te. Pie datora. Nogurums iz izgaisis, jo tgd nedaudz acis grauž. Laikam jāiet gulēt. Bija gara diena. Rīt it kā domāts iet atkal slidot.. Bet mamma paziņoja, ka sestdien jāiet ciemos. Tad nu man laikam vajadzētu rīt izpildīt GGG mājas darbus. Nu es nez.. ta jau redzēs. Pati sev nosolījos semestra beigās aizsūtīt vecmāmiņai vēstuli. Tagad domāju vai būšu spējīga izpildīt solījumu. Vecmāmiņa tak būstu tik priecīga.. Labi. Pie datora sēžot salasījos Anekdotes, paspēle'ju kārtis un pačatoju ar dažiem cilvēkiem. Arī ar viņu. Bet par to šodien nē, jo dienu, divas atpakaļ man jau šķita, ka "crush" ir pārgājis. Tad redzēs. Viņš tāds savāds. Neizprotams. Labi mīļās ačeles, kas lasa šo sviestiņu. Saldu jums dusu. Bet tā kā jūs droši vien šo te nelasāt vakarā, tad jauku atlikušo dienu. Beigšu ar to, ka arī brīžos, kad dzīve nerulē, tā tomēr rulllē gan. Vjg tikai mācēt pareizajā brīdī domāt pareizās domas. ;)
Skaistu dienu Tev!

***Dienas dziesma: Lesley Gore - Sunshine, Lollipops And Rainbows

...and as I realized that i have made my nails pink/green, I understood that they look ugly. In this case my nails didn't represent just nails. They represented the snowy Wednesday that was unfolding.. unfortunately it was. It was nor this nor that. It was a whole BS of nothing. Later I went back upstairs to get the nail polish off my nails. Now they are blank. Just like this day. I should be doing stuff for my GGG class, but it is easier to not to. But at the same time it is even harder. Time is pain. It kills. I could do anything. When ever, but today was the day, but I can't. I wanted to tell you everything, but my lips are sealed. I can't say a thing. "Shut up marta!"

ok, have a nice day!*

P.S. Song of the day: Ain't no sunshine

vēl 2

eksāmens pabeigts. uzrakstīju, bet nu domāju, ka slikti. vsp viegls nebija....
Šogad tiešām nemācījos. apsolos nākamajā semestrī pacensties! es vismaz mēģināšu. Rīt ķīmijas eksāmens. Domāju, ka ies labāk. tas ir, es ceru. es tgd mācos. vismaz es tā domāju. tas ir tā bija plānots, bet nesanāca, jo tiku pie bloga. šodien ellīgi kašķīgs noskaņojums. nekaitini mani, labi.

pusdienās tētis sataisīja kotletes ar kartupeļiem. Kotletes bija ļoti gardas! :)
p. un tētis aizgāja uz kanālu slidot, lai es varētu mierīgi pamācīties. Kā tad! es un mācīties! :D :D nē, nu labi, es jau mācītos, bet jūs esat pelnījuši dzirdēt no manis šo to. Un jāiečo visur kur citur... you know! ;)

semestra beigās jāiiztīra skapīši bija. es atļāvos nofočēt ar telefonu kā izstatījās mans pēc sakārtošanas (vari uzklikot, lai lielāku redzētu, bet !brīdiniu! slikta kvalitāte!):

pēc tam es pafočēju vnk, jo gaidīju kad mamma atbrauks pakaļ. (jā, vēl joprojām nākas kaitināt mammu ar 'uz un no skolas vešanu' jo šoferi kā nenāk atpakaļ tā nenāk! :o )

uznāca!

greifrūtisks noskaņojums

jūtos rupja un ļauna
man pietrūkst un man ir par daudz.
izspied sulu no žāvēta mēsla
sagrauz lakotos melus un paliec
salstam istabas vidū,
kad termometra dzīvsudrabs tik kāpj.

izdzēsti mugri no cerbību listes
un eļļaini pirksti apsmērēs derīgās lūpas.
tītas vai nē, tās zinās labāk.
sniegā atstātās pēdas. plikas
bez apaviem kājās,
bet nesalst.

pēda iztaiksmīgi smaida,
kartupeļu laukā deg negaidītas briesmas.
ir vēss. prieki ved kalnā,
kas, tik uz augšu iet.
STOP
stāvi, nevirzies vairs
meties rinķī, dod cerību vēsu,
ka atpakaļ krist vēl varēs pēc tam.
es esmu pazemes cilvēks,
kam augšup nav jāiet.

es mānu,
tā, kā pat smaršu nevar atšķirt
tas tāpēc ka smird.
smird pēc dzīvības jaunas,
kad pārāk daudz jau pukstošu siržu.

ļaunuma asinīs mazgāta miesa ir un paliks
kāda tā ir
ņem riņķi, ķeries klāt,
tu jau vēl nezini, ka ir par vēlu

es, -ļaunuma spēks un cerība jauna,
spēju vien kost un iznīcināt.

...

man nepatīk
tās zilās svītras virs tavām acīm
man laikam sklauž
es pasauli redzu citām acīm
man ne zils, ne zaļš.. arī ne rozā

es nesaprotu,
mana mūzikas atslēga citas durvis slēdz vaļā
un tā pat tikai tad, kad bemoli pareizi novietoti

es neesmu cilvēks
es esmu dzvēsle, kas meklē
un atradīs

atradīs pareizo soli,
kad citās krāsās notiekošias būs,
kad nepareizasi tonis skanēs instumentu dzīslās

es mācēšu, arī bez pareizā aprīkojuma
un īstajiem vērdiem,
es taču esmu dvēsele, vēl dzīva

unfinished

and now for you
for some of us,
this is why the world keeps turning

doorbell rings
again, and again, and again
i wait. no answer

and suddenly i become the one
who has rang the bell so many times
you turn to look, i was just as ignorant as u were

its true that .. FUCK

*i have an exam tommorrow. and it is very late...
**this evening i was listening to eminem, so .. yeah..

Bendžamins.

gaumīgi realitātes skatlogā sēž Bendžamnis.
viņš atēlo mūs bildītē mazā. vienā rāmīti
aiz skatloga.

debesis gaišas. mākoņi raibi.
es laikam sāku saprats, kur ziemeļu un kāpēc.
nodreb kājas pisitiena iekustētā grīda.
skan. skan nevis tāpēc, ka vajag, vai gribās,
bet tādēļ, ka Bendžamins sēž krēslā.

ne viņš vairs sirms, sen stalts, brašs.
es nezinu vai sapratīsi, bet analīze..-
ja vien būtu, ja vien kāds spētu izdibināt.

Sēsties, Bendžamnin mīļais,
tev tēju,vai pienu, kādu cepuma lausku?
nevēlies? skaidrs, tu pats.

ar gumiju aptīta saule
un pie māju pamatiem pievilkti sarkani uguņi
tie nedeg, bet brīdina, tos, kas skatlogu neredz.

vairums gan tā pat neredzīgi mēs.
pat sarkano zīmi, neredzam. aklums
kails, aklums, no kā jākaunās būtu

cilvēcīgais vairs nav dzirdams, vai jūtams.
skatloga gaismas jau izslēgtas.
nē, izšautas spūldzes.
nav gaisma, pasaulē trulā.

*ja vien Tu sapratu ikkatru uzrakstīto rindiņu! :|

nepadoties

nu nē
nav tā ka pasaule stājas
ikriez, kad pretīs stāvošā siena nesarunājas.

es gribu izmēģināt ko jaunu,
kas neslēptu dziļo kaunu
pat to, kas pašos dziļumos glabājas.

še, turi, tā tava nasta,
kas manu muguru spiež
griež un nelaiž manu sāpi prom no masta.

žuburoti žesti žēlo
tu dzirdi, jūti - nenotēlo.
tu nemāki pareizi uzvest tiesu

skrubina ar veciem metāla stikliem
pa manu jūtīgo miesu
kutina ar taviem nāvīgiem smiekliem

novīlēti ceļu gali,
nav kurp doties.
apmaldīties ir nepanesami.

es nesīšu sevi,
bet slīdēs no rokām, jo pirksti tik glumi
bet tu jau zini -
galvenias nepadoties.

'flip a coin'

nu tad ko?
Jāraksta par tām septiņām lietām, kuras pavisam negaidīti saņēmu no mazā Krišjāņa..
kāpēc septiņas? es nezinu, bet netā veicot 'rīserču' noskaidroju, ka tam ir dažnedažādas nozīmes reliģijās, zinātnēs, mūža garumā, viens raksts ierosināja, ka septītniekas nemaz nav cipars!.. eh. (princips atgādināja filmu "number 23", kur pat no absolūti nekā var dabūt 23). Principā, nekādas izteiktas, vienas galvenās nozīmes nebija. Līdz ar to nolēmu piešķirt tam savu nozīmi:
septiņi - simbolizē harmoniju, mieru un patiesību.. (varētu jau meklēt piemērus, bet man slinkums!)

vakar vakarā pirms gulēt iešanas domāju, domāju, domāju... nekā..
bet nu gan jau..

1. Pavisam jauna atklāsme. Atminos, kad vēl piektajā (un ne tikai) klasē pildīju atmiņuklades. Visvairāk man kaitināja jautājumi kā kāda ir tava mīļākā dziesma. Nu man tādas nav, un nekad nav bijušas. Protams ir brīži, kad labprātāk klausīties kādu konkrētu, bet nu principā. Man vairākas patīk.. ..nu jā, un viens tādas pašas sērijas jautājums: "kāds ir tavs mīļākais ēdiens?".. es katrā kladē rakstījo ko citu, tad pica, tad saldējums, tad lazaņja, tad žāvēta vista, tad šis, tad končas, tad nekas..... bet pavisam nesen atklāju, ka mans mīļākais ēdiens ir rosols. Un ne tāds vienkāršs, tam ir jābūt sulīgam, ne pārāk asam un ne pārāk maigam. Jā! (njam! :)) )
Bez mīļākā ēdiena rosola.. liela daļa ikdienas prieka rodās tikai tāpēc, ka esmu apēdusi kādu laimas šokolādes konču. šorīt apēdu vāverīti (un serenādi, bet tas ir noslēpums).. nu labi, labi, katru rītu konču nedabūnu! (tgd tētis vnk atveda!) :D bet nu esmu vnk nelabojams šokolādes mīļotājs... es nevaru iedomāties savu dzīvi bez šokolādes.. Lai gan šokolāde ir vainojama pie tā ka NEviena no manām diētām nav izdevusies. ... eh, nevaru dusmoties.. tā ir TIK garda! :))) :P

2. Esmu cilvēks, kas māna pats sevi. Nezinu kāpēc. Es ĻOTI bieši nemācos tikai un vienīgi tāpēc, ka tā ir mācīšanās. Es daru pinīgi jebko citu, (teiksim spēlēju mobīlā spēlīti, rakstu blogu, rakstu dzejoli, lasu žurnālu (tas pat var būt kāds 'gudrais' žurnāls)) lai tik nebūtu jāmācās. tas man tāds iekšējs princips izstrādājies.. un es nezinu kā to pārvarēt. Man pat liktos inetresantāk lasīt milzum lielo ķīmijas grāmatu, bet es to vnk neaizstieku. Esmu sviests!
Vēl es mānu sevi tādā ziņā, ka es stāstu, ka es lasu grāmatas. Jā es lasu, bet lieta tāda, ka man ir grūtības nobeigt, kad iesāku. šobrīd vein "uzgaidamājā" ir piecas iesāktas grāmatas. Es nezinu, kad es tās pabaigšu, ja vsp kādraiz izlasīšu! :o Man laikam patīk tā ideja, ka es lasītu, man tas šķiet labi, bet kaut kā nevaru izgraozīt laiku pareizi..
vēl, man patīk tusēt, patīk ..nu jā, patusēt vai vnk padzert .. vai vnk ļauties mūzikas ritmiem. bet redz, pēdējo reizi, kad biju uz tusiņu nejutos īsti riktīgi. Nezinu, vai tā tam jābūt. Nejutos labi, atbrīvoti. Nu atkal, man patīk tik ideja, ka es tusētu jebkur ar jebkom bet patiesībā tā nav. Un, kad mamma atkal būs prom, drošvien uzšausim tusiņu, bet es nezinu, ko mēs, nē, ne mēs, bet ko es aicināšu. Bet gribās tāc patusēt.. vnk nevaru izdomāt, kāda ir tā īstā kompaška. vismaz šeit es nevaru..

3. Pokeris. Gan jau, ka esi dzirdējis par facebook.com. Nu tur ir ispēja spēlēt šo kolosālo kāršu spēli pokeri. Spēle tiešām aizraujosā, ja iemācās spēlēt. Protams facbooks nav vienīgā veita, kur var spēlēt, bet nu tas kur es bliežu. Šodien vien vinneju .. nju tā šmuki! Prieks.. uzlabo garīgo. pat, ja gadās zaudēt.

4. Šobrīd mācos 11 klasē. Kut kur, da vienalga kur, bet te mācību sistēma ir pavisam savādāka kā Latvijā. Man šī nepatīk, bet nu, drīz jau beigšu. Vēl tikai šis gads jānobeidz un tad nākamias. Tad domāju studēt. Tā kā esmu ļoti nekonkrēt cilvēks arī ko studēt es vēl neesmu izlēmusi. Interesē man visvisādas lietas, bet īsti nezinu, ko vēlos studēt. Bet pašlaik sliecos uz Psiholoģiju. (vsp patīktos dzejot, būt režisorei, fočēt...aj) .studēt grasos latvijā, vai vismaz eiropā.

5. Dzīvē esmu ļoti kautrīgs cilvēks, (netā esmu pavisam cita personība) it īpaši, ja nākas kādu satikt pirmao reizi. Nekad nezinu ko teikt, baidos par to kādu iespaidu atstāšu.. utt. (arī ļoti ātri nosarkstu). Klasēs arī, cenšos necelt roku, ja neesmu 100% pārliecināta par atbildi. Bet, ja blakus gadās kāds labs draugs, tad klačas gan ir daudz! :) uz mani pavisam noteikti atbilst tas, ka man ir maz, bet sasodīti labi draugi! (yeah!!!)

6. Es neesnu kaut kāda stulba, iekoncentrējusies (kā p. saka) kaza. es vnk neticu dievam, nevienam no tiem visiem. un es neticu citplanētiešiem. Nu es ticu, ka kaut kur visā visumā varētu būt dzīvība, bet nu es neticu, ka viņi valdījuši pār ēģiptiešiem brīdī, kad šie piramīdas cēlūši un es neticu, ka tie ir sasodīti gudri un mēs (cilvēki) esam dumji kā zābaki un vēl dumjāki. es neticu, ka kaut kādi amerikāņu līderi slēpj savos pagrabos citplanētiešu nodevējus, un vnk slēpj tos no visas pasaules.. like, cmn!

7. Mans pirmais skūpsts. (ideju iekļaut šo punktu savā septītnieka nosperu no G.W., ceru, ka neapvainosies). Pirmais skūpsts arī man bija pudelītes laikā. Un tas bija sen. Bet, lai cik ļoti tā nedrīkstētu darīt. es to izlaidīšu, un to neskaitīšu. Pirmajam taču jābūt īstam. Nu tādam, ka jūt, ka ir forši. Nu re. Tas notika pirms dažiem mēnešiem. (zinu, biči par vēlu priekš pirmā! :D bet ko tur ) bija ballīte. Kamēr citi dancoja es noskatīju vienu džeku, kurš man jau iepatikās ballīte, kas bija pie mums kad viņu līdzi bij paķēruši mani draugi. Brazīlis. puisis nedaudz jaunāks par mani. Kādus mēnešus dažus. Nu nezinu. Kā (laikam) visi, kas tur bija. arī es biju nedaudz iedzēusi. Viņš arī. kaut kā netīšām satikāmies dejā. Dancojām. O jē. forši dancojām. (man vsp dejot ar nezināmiem nepatīk, bet kā jau teicu, biju biči idzērusi) un nu drīz mēs sēdējām blakus uz dzīvāniņa. Viņš man kaut ko teica, es viņam, bet nu es neatceros kāda bija tā sauna. Un tad viņš sniedzās pēc skūpsta. es liedzos, teicu, ka viņš ir dzēris, ka nevajag.. viņš no kabatas kā burvis izvilka savu absolūt vodku (mazo pudelīti) un vaicāja vai gribu. Es tecicu, jā. Kā jau iepriekš pudele tā pat arī glāze uzradās no 'kabatas'. Pusi, kas bija palicis viņš ielēja glāzē un pasniedza man. pats dzēra no pudeles. Nu jā. neilgi pēc tam biju nedaudz nolējusies ar dzērienu un puiša apskāvienos. Skūpsts bija dikti ilgs un kaislīgs. mmm. nu tāds. Salds.
(bāc. pārāk sīki. nu neko. ārā nedzēsīšu. Jācer, ka nelasīs ne tie cilvēki! :o) nu jā, džeks pēc tā tusa man nekā neteica un ikreiz kad viņu nākamreiz satiku izlikos, ka neredzēju. Lai gan sakumā nācas pieklājības pēc pateikt 'hi' un vaiga buču dot...
eh. tas skūpsts bija labs.

uh.. biju jau aizmirsusi kā man patīk nepāra skaitļi! (:
Tā, tgd uzdevumu pārsūtu jums:

• mošķim
• norai
• charrlottei
  

P.S. šodienas dziesma: Flip a coin - The Kelly Family

an other one before

so, i still can't get my thought togather on what to write about myself on the seven things*. my mind is empty and after reading some of ur i feel like even if i pull out the most interesting things out of my booooring life they won't even be close as interesting or breath taking. well. i think i still have some time.
my next exam is on monday. math. feel like not going, but i HAVE to! This is not like one of those things "oh, what ever, i'll do it another time".. no, no, no! it has to be done! i have to study. So off i go.
The more i think about it, the more my head hurts. like a week ago I finaly got rid of my fever, but this thursday got sick again. I think i might have a cold.. at least all the simphtoms say i have one. Hopefully it will be gone by monday. If not, than people who will be sittin around me in the library (which is where i'm writing the exam. first time, ever! (: ) will feel like failing! Who cares? hehe
ok, gotta go n do the review.
wish me all the best.
ok, have a nice day, evening, or what ever! ;)
you know what i mean! (;

something that kills!

Book of.. what? The 19th century and now, it keeps killing innocent souls.
Now I am siting here. My head is about to explode because it hurts more than it has hurt for the past year. I think that I am very sick. My nose is running and I cough after every 2-5 min. I look worse than the last time I got drunk. Trust me on this one!

It was the last day of school. Attendance was about 50% in all my classes. We continued to study for our exams. Except for Spanish class where we listened to last summative presentations. Our chemistry teacher showed us something extremely funny, but to know what that is You will have to come here and take a course with him! :) He is one of the best teachers ever. That's about it. Tomorrow I have day off, but next week there are three other exams waiting for me. When they will be done, than i can concentrate on other things. Ok guys, gotta finish my summative essay on "Pride and Prejudice".
Wish You all the best! ;)

P.S. "Septiņas lietas" par sevi plānoju uzrakstīt kaut kad pa nedēļas nogali vai pēc eksāmeniem. Tad jau manīs! ;))

7.

kāpēc septiņas? es nezinu, bet netā veicot 'rīserču' noskaidroju, ka tam ir dažnedažādas nozīmes reliģijās, zinātnēs, mūža garumā, viens raksts ierosināja, ka septītniekas nemaz nav cipars!.. eh. (princips atgādināja filmu "number 23", kur pat no absolūti nekā var dabūt 23). Principā, nekādas izteiktas, vienas galvenās nozīmes nebija. Līdz ar to nolēmu piešķirt tam savu nozīmi:
septiņi - simbolizē harmoniju, mieru un patiesību.. (varētu jau meklēt piemērus, bet man slinkums!)
Tātad, es te lasīju jau citu ķēdes turpinājumus, bet nevarēju izgudrot, kas man būtu šie 7, domāju, sākšu rakstīt, tad gan jau izdomāšu..

Pirmā lieta stiepjās gadu gadus senā pagātnē.

nu ko

kad pārāk daudz ko darīt! :o

darīts

tikko pārnācu mājās no zāles!
bij labi! šodien gan neko daudz nedarīju, nācu pēc 1h mājās,-
jāmācās!


eh..
pirms tam vēl nobeidzu Makbeta eseju. Domāju ka sanāca labi! (:
Pielieku, ja nu uznāk kāre palasīt! ;)

“Murders have been perform’d too terrible for the ear.” (3,4,77-78) Many things in the play Macbeth fulfill the play and make it more interesting and appealing. A significant matter is the amount of literary techniques that Shakespeare uses in the play. The ones that draw the most attention are imagery, irony and symbolism. These techniques do not only make the written work more captivating but also develop the theme. Imagery is often used to let the reader understand the setting and the illustration of the set. The reader seems to stay on focus because they feel irony that is present through out the play. This connects to symbolism. The third technique is harder to notice, however it can bee observed very well when the play is viewed closer. Shakespeare uses literary techniques to advance the plot and let the audience understand the significant details in the play.

In the play a large number of imageries are used to advance the plot and help the audience visualize a specific scene or part in the play. Imagery is used to describe something in detail using words to depict and create an image that appears in the minds of the audience. The play begins with a scene with witches. The imagery that is used during the first scene of the play makes a very powerful opening. “When shall we three meet again? In thunder, lightning or rain?” (1,1,1-2; First witch) This tells us that, as the play will go on, every time the witches are to be on the stage the atmosphere is going to be bad. It also paints a evil picture of the supernatural that is in this play. “I’ll give thee a wind.” (1,3,10; Second witch) Shakespeare has added this due to the reason that it was believed that the witches had control over winds. The audience is introduced to Macbeth as a good character, but soon after it was discovered that he has bad desire to become the king. Macbeth: “Let not light see my black and deep desires.” (1,5,51) Trough this example black and white imagery is well demonstrated. It visualizes that through white imagery Macbeth is shown as a processor of good characteristics, but the black side has invaded his mind and his actions. The night when the first murder is committed, it is dark, “The moon is down.” (2,1,2; Fleance) As the night progresses Macbeth sees his first hallucination before killing the king: “Is this a dagger which I see before me (..)?” (2,1,33) Act three begins. During the first murder that Macbeth did it was dark, so it is during this one. Banquo says: “It will be rain tonight.” (3,3,18) It can be suspected that the next murder too will be during a dim setting. Banquo is killed and Macbeth feel guilty for what he has done; thus, he has an other hallucination: “Thy bones are marrowless, thy blood is cold; Thou hast no speculation in those eyes which thou dost glare with.” (3,4,94-96) This gives the audience a very hidious, but good description of what the main character is observing. Later in the play the witches appear again and the main witch, Hecate, is presented. “My little spirit, see, sits in a foggy cloud, and stays for me.” (3,6,36-35) This illustrates the dark, frightening atmosphere. Act four begins with the supernatural. The description of the setting says: “An isolated place. Thunder.” The one that is reading the play automatically pictures the witches in rain. The very next event that occurs is that the family of Macduff is slaughtered though Macduff himself has left right before. The dark atmosphere is created when the son speaks to his mother. Soon the messenger comes to inform: “I doubt some danger close approach you nearly.” (4,2,64) As this is heard audience realize that the family is going to die. Imagery continues to charge the play. During the last act of the play it is dark again as the lead-in to the death of Lady Macbeth begins. “I have two nights watched with you.” (5,1,1; Doctor to Gentle woman) This, again, proves that the deaths occur during the night time. It makes the visual performance gloomier. There is a lot of evidence that Shakespeare has used imagery throughout the play to let others understand the real image that he has tried to create.

Not only Shakespeare uses strong imageries, he has also included a lot of necessary irony to establish the charm of the play. There are three types of irony. The first one is when there is a contradiction between the actual result of an event and the expected result. This is called situational irony. The second one is verbal irony – when the meaning of a speech is the opposite of what it is really expressing. The last one, and the one that Shakespeare uses the most striking is dramatic irony. It is when the audience or the reader is aware of something that a character or characters do not know. At the very beginning of the play audience clearly observe the demonstration of a foreshadow that eventually becomes a very ironic touch to the plot. Ross: “Assisted by that most disloyal traitor, the Thane of Cawdor, began a dismal conflict.” (1,2,52-53) Ross tells that the one who was thane of Cawdor before Macbeth was a traitor. By the time when Macbeth kills Duncan we know that Macbeth is an abject traitor as well. By the end of act one, the audience is aware of Macbeth’s plan to kill the king. A dramatic irony is present when Duncan enters Dunsanine: “The castle has a pleasant seat.” (1,6,1) Macbeth is not present at the time and Duncan asks for his presence. “Conduct me to mine host: we love him highly and shall continue our graces towards him.” (1,6,1; Duncan) This is made even more ironic by the fact that at the very same time, Macbeth is struggling with the idea of killing Duncan. The same irony is used during act three, when Banquo is murdered. At the start of the scene, Banquo meets Macbeth for the last time and is expressing high honour to the king: “Let your highness command upon me, to the which my duties Are with a most indissoluble tie forever knit.” (3,1,15-18). At the end of the same scene Macbeth orders Banquo’s death: “Our fear is Banquo.” (3,1,50) Hamartia, error in judgement, of Macbeth leads to death of Lady Macbeth. When Macbeth finds out that his wife has died he says: “Life’s but a walking shadow, a poor player (..) It is a trail Told by an idiot, full of sound and fury, Signifying nothing.” (5, 5, 23 and 26-28) here Macbeth explains that there is no point to live, while the message of the play is exactly the opposite. This is a clear example of situational irony. In the end, it is quite obvious that Macbeth is the villain and that he is going to fall. Even with all the evidence, Macbeth still thinks that he has a chance to succeed this fight even though there are a thousand troops approaching. The other evidence was that someone who is not born of a woman will kill Macbeth. “Macduff was from his mother’s womb ultimately rippe’d.” (5,8,15-16; Macduff) Macbeth, the king, is still not giving up his hopes: “Yet I will try the last.” (5,8,32) Shortly after this, Macbeth does fall by the hand of Macduff. These were the brightest of the ironies that were in the play Macbeth that kept audience’s attention.

In Macbeth symbolism helps to maintain the tact of the play. A symbolism is when a specific object, character, action, setting or image has its own meaning, but at the same time it represents an abstract idea. The very first symbolism is that the sun represents Duncan. When Lady Macbeth and Macbeth plan the Murder of Duncan, Lady says: “O never shall sun that narrow see.” (1,5,59-60); and the sun is not present at the time when Duncan is stabbed. Banquo: “Their candles are all out.” (2,1,5) Here Macbeth best friend tells us that even the stars are not present. This helps to develop the theme of good and evil in this play. Another example is that the witches represent the evil that abides in Macbeth. Act two begins with many specific uses of animals as symbols. Macbeth: “Alarum’d by his sentinel, the wolf (..) Tarquin’s ravishing strides.” (2,1, 53 and 55) The wolf symbolizes the murder of Duncan, evil and death. In act two, scene two, Lady Macbeth is waiting for her husband: “It was the owl that shriek’d, the fatal bellman Which gives the stern’st good-night.” (2,2,3-4) All the birds that she mentions are birds of the night The bellman is like the messenger that announces death of Duncan; while the hoot of the owl stands for the death it self. “I heard the owl scream and the cricket’s cry.” (2,2,15) From the same scene, the next symbolism emerges. As Macbeth shows up with the two bloody daggers, Lady Macbeth orders to bring them back, but he is no more able to do it: “I’ll go no more. I am afraid to thine what I have done.” (2,2,53-54) The audience gets to know that blood symbolizes the guilt and shame that the two of them have, because of the act they committed. At the same time water is the opposite of this situation. It symbolizes the cleaning, not of hands, but of guilt, to make it go away. Lady Macbeth: “Go get some water and wash this filthy witness from your hand.” (2,2,49-50) Macbeth is perplexed: “Will all great Neptune’s ocean wash this blood clean from my hand? No (..).” (2,2,63-64) Later in the play Macbeth mentions the death of Duncan as a reference to the fact that he is doing the wrong thing and he is attacked by guilt. “The gracious Duncan have I murder’d, Put rancours in the vessel of my peace.” (3,1,67-68) At this time he is planning his next atrocity – murder of Banquo. Symbolizm of blood is mentioned again later in the play. Macbeth: “Blood thath been shed ere now. (..) Murders have been perform’d too terrible for the ear.” (3,4,75 1 and 77-78). This is said during the banquet when Macbeth sees the ghost of Banquo.At the same time the ghost of Banquo represents the guilt that Macbeth feels for killing his best friend: “Avaunt and quit my sight! Let the earth hide thee!” (3,4,93) Macbeth wants this feeling of guilt to vanish. Guilt grows even more at the first scene of act five. Lady Macbeth is talking to her self, “Out, damned spot! Out I say! (..) Yet who would have thought the old man to have had so much blood in him.” (5,1,31 and 34-36) Here symbolism of blood emerges again; and guilt about the murder of Duncan. In the same scene, Lady Macbeth: “Wash your hands, put on your high-gown, look not so pale.” (5,1,54) She feels guilty again; She wants it to go away by using water. Throughout the play, all the evil events happen during the night and bad weather. For example, the night when Lady Macbeth dies, it is very dark and frightening; the only light that is seen is the candle that Lady Macbeth is holding. It represents the fact that she is afraid of the dark, the evil and the death. It shows the true face of her character. The mood in the second scene and the last scene is very light. Second scene of the play isa battle scene, but King Duncan has gained victory thanks to Macbeth. He is honoured with the Thane of Cawdor. In the last scene of the play Macbeth, where the good finally gains the control over chaos, the mood is very nice, pleasant, and victorious. All the positive characters in one scene represent that order is restored.

Play Macbeth is full of literary devices. Shakespeare has found lots of places where to use them along the story line. The literary techniques make the play more interesting. Three strongest devices are imagery, irony and symbolism. Imagery is used to create an over thought picture of the set. Irony is used to better understand the themes of the play. Last, symbolism helps to maintain the tact of the work. It is easy to attach to this play because the meaning of it is told by the use of literary devices in a very pleasant and clear way.

Rīt

rīt pēdējā stundu diena. Varētu jau neiet, bet man jāiesniedz trijās no četrām stundām nokavēti darbi! Jā, kauns. bet ko lai dara?
Labi, es turpinu mācīties!

Pārlieku daudz!

Agrs rīts. Sastrēgumu stunda(s). Dzīva pilna ir visa pilsēta un arī vēl aiz tās robežām. Saproti, ka mēs esam vairāk, kā tik maza šķēle spēj apņemt. Pat taures nav dzirdamas, ir vienkārši jūtams nedzīvais savilkums, kas veidojas darbības rezultātā. Un tā arī turpinās. Bez skaņām. Ir tikai redzami ļaužu pulki. Nu re. Busu šoferi vēl joprojām streiko. Nu jā. Mamma mūs ved uz skolu, un atpakaļ. Nez vai spēsi noticēt, bet vienu dien es pat biju laikā uz pirmo stundu. Jā, mēs izbraucam vēlāk kā vajadzētu, tā rezultātā nepagūstam uz skolas sākumu.
Nu nekas. Braucam uz skolu. Ceļš ir visai vienkāršs, vismaz šis, ko mamma ir izvēlējusies. Bet, uh, arī citi šķiet darījuši tā pat. Mašīna mašīnu ielenkumā. Sēžam. Šoreiz sēdēju priekšā. Un (zinu, ka neticami, bet nu..) pa nedēļas nogali paguvu izgulēties. P. bija aizmugurē un bija iemidzis, jo viņš nebija labi izgulējies. Prāts visai gaišs. Domāju par džemperi, kas šodien bija uzvilkts mugurā. Tas ir P. vecais. Uzņurcu piedurknes uz augšu un re, man jauns džempis. Prātoju, vai izies tā cauri. Bija OK. Domāju par spāņu valodas pasaku. Īsāk sakot par skolu. Šeku reku ietek doma par mājām. Nekārtība. Te tā valda. Tētis rītu būs klāt. Bet es pēc skolas pakārtošu. Vajadzētu būt labi!
Kārtējā sarkanā gaisma. Sēžam. Mūzika neskan, jo tad mamma miegot ciet. Luksoforā iedeg ne tik spoža zaļā gaisma. Tā saplūst ar baltā sniega mirdzumu. Gaiši pelēkā mašīna, kas bija priekšā, uzspiež pedāli un brauc tālāk- sastrēgumā. Arī pārējās joslas sāk kustēt. Bet mēs nē. Ritms pārtrūka. Sastrēguma ķēdei pārplīsa posms. Mēs stāvam. Acis veikli pavēršas mammas virzienā. Daudz nedomādama uzmodinu blakus sēdošo nogurušo cilvēku. Zaļā gaisma vēl skaidri dega un arī mūsu vāģis turpināja ceļu. Mamma paskaidroja, ka ir nogurusi. Viņa arī maz gulējusi, tā pat kā P. Man ar viņu esot jārunā. Rokā man bija satverta mammas sarkanā (jā, tā pati aizlienētā) krūze ar siltu tēju tajā. "Es tev varu izstāstīt savu spāņu valodas pasaku." Pirmā ideja, kas manā šaurajā prātiņā iešāvās. "Nē, vajag jautājumus, lai es varu atbildēt." Sākumā nezināju ko vaicāt, bet tad kaut kā sākām biči pļāpāt. Piebraukuši pie skolas es uzsaucu P., ka jāceļas. Izveļamies no Volvo. "Tikai neaizmiedz!" durvis aizcirtu un uz durvju pusi ejot vēl pamāju atā.
Skolā. Hmm. Laikam otrais zvans vēl nebija bijis. Es gāju uz bibleni, jo vajadzēja izprintāt angļu valodas mājas darbu (kādas dziesmas vārdi). Tikmēr kamēr mēģināju skolas vecos datorus pierunāt uz ko tādu, noskanēja otrais zvans. Pēc tam himna un dienas paziņojumi. Es tos neklausījos. Ja nebūtu zinājusi, ka tādi ir, tad nemaz nebūtu pamanījusi. Nu tā. Uzgājusi augšā un nolikusi jaku skapītī, apmainījusi apavus, paņēmusi/nolikusi grāmatas un papīrus devos uz spāņu valodas klasi. Tā atrodas ap stūri, pa labi, tad taisni gandrīz līdz gaiteņa beigām. Te viņa ir. Izrādās, ka šodien vēl neprezentējam. Visi vēl strādā pie savām pasakām. Mūsējā bija noglabāta atmiņas kartē (man kabatā, un viņas un manā e-pastā. Bet skolotājs teica, ka ar to nepietiks. Vajag izprintētu. Ak! Nu neko. Klasesbiedrenei pasacīju, ka es izprintēšu. Vēl nezināju kur un kā, bet zināju, ka rīt uz skolotāja galda būs mūsu pasaka! Visu stundu mācījos nākamās dienas eksāmenam.
Otrā stunda. Angļu valoda. Klases darbs. Dziesmu vārdi jāizlasa, jāsameklē visādi sviesti un jāizraksta kāpēc tieši 'Tev' šī dziesma patīk. Es paņēmu Mad World. Jauka dziesma. Uzrakstīju nedaudz vairāk kā bij prasīts. Līdz stundas beigām bij palikušas vēl divas min. Palika drusku garlaicīgi. Draugs/cilvēks, kas sēdēja man blakus sprēgāja, ka neko nepaspēs izdarīt un lika man pārlasīt viņa divus teikumus atkal un atkal. Un es viņam to vien teicu kā "Kāpēc Tev tā liekas?". Stunda beidzās. Man nebija nekur jāsteidzas, bet kaut kā pēdējās dienās sanāk visai ātri pārvietoties pa gaiteņiem.
Un te nu ir! Sastrēgumi. Atkal. Lai tiktu pie sava skapīša vien ir jāgaida, kad no pretējās joslas savā pirmajā ātrumā garām pačāpos seši cilvēki, kuriem pa vidu izspraukties ir grūti un neizdevīgi.
Pusdienlaiks. :) Tā kā nākošajā dienā ķīmijā lielais gada tests, tad nu domāju iešu skolotājam vaicāt visas neskaidrības. Nu jā, klasē viņš nebija, bet brīdī, kad čamdīju durvis viņš atradās tā paša gaiteņa otrā galā. Viņš mani pamanīja pirms es pamanīju viņu. Jutu veiklu nozīmīgu acu skatu no tās puses. Jā, skolotājs. Aizgāju līdz tam galam. Viņš vaicāja, vai kaut ko vēlējos prasīt. "Yes, sir. I have some questions about the homwork that we had for friday." viņš atbildēja, ka viņam jāiet kaut kur jādežurē. Ja vēlos varu tur vēlāk parādīties, bet stundā mēs tik un tā tikai atkārtosim, nevis turpināsim piektdienas pierakstus. Ok. Pateicos viņam un nosteidzos uz pirmo stāvu, lai 'netīši' iemestu aci klasē 121. Nekā! nebija tas ko gaidīju. Metos riņķī un devos uz mākslas klasi, kur noteikti bija jābūt kādam, kuru pazīstu. Un bija. Tas labi. Apsēdos blakus meitenei, kas man ķīmijā sēž aiz muguras. Sasveicinājos arī ar dažiem citiem. Bet tā kā ir skolas pēdējā nedēļa nevienam nebija liela interese pļāpāt. Jāmācas. Arī es plānoju kaut ko tā labā darīt. Runāju ar meitenei, kas blakus. Kad sākām runāt par ķīmiju palūdzu viņu, lai palīdz. Es sāku saprast. Nemanot aizgāja pusdien-stunda. Pirmais zvans. Grāmatas man bija jau somā tā kā nebija atkal jābrauc uz skapīti, bet garām nācās pabraukt, jo meiteni, kas ar mani devās uz ķīmijas klasi skapītis ir tanī pašā gaitenī. OK.
Ķīmija. Skolotājs ieradās pēc zvana, jo aizkavējās savā dežurē. Eh. Visai klasei paziņo, ka šodien tik mācamies. Visi starā. Arī es sāku šķirstīt semestra pirmos pierakstus. U kā. Man pieleca. Lietas kuras iperiekš visu laiku nesajēdzu sekundes laikā šķita tik loģiskas. ārprāts. žēl, ka šādas atklāsmes nenotiek ātrāk. ķīmija aizritēja visai normāli. Ja vien neskaita to, ka viens zēns pamanījās vienai meitenei kādas piecas reizes iemest ar pildspalvu. Un man likās, ka tā vidusskolā, 11 klasē nedara. Fui! Nu labi. Daudz jāmācās.
Nākamā stunda matemātika. Ceļa uz klasi ieskrēju pie Improvizācijas Teātra skolotāja. Viņš teica, ka viss atsāksies februārī. Yes! Viņš lika man nosarkt, kad pavacīja, vai jau neeju uz randiņiem ar kādu no Latvijas U20 spēlētājiem. Vispār baigi labais skolotājs. Tādiem vajadzētu zvaigzni pierē iegravēt. :)
Kāpņu telpā veina nos neskaitāmām sejām bija arī viņš. šoreiz viņš mani arī pasveicināja. Jāteic, ka šādi, īsi mati, viņam pavisma noteikti piestāvēja labāk. Pasveicināju pretī. Un tas arī viss.
Matemātikā kā jau vienmēr g-a-r-l-a-i-c-ī-g-a. Vienīgais cilvēks ar kuru ir vērts runāt sēž trīs solus prom. Kārtējā stunda atkārtošanai. Skolotājs elementārākās lietas no kursa atkārto uz tāfeles. Nu fui, nevarēji kaut ko grūtāku. Bet nu jā, klasē ir daži indivīdi, kas nevis mācās, bet gan iegaumē! Prātiņ nāc mājās, kā jebkurā stunda, arī šinī ir nevis jāzubrī, bet jāsaprot.
Pēc 15 min es jau biju nedzīva. Kā no ūdens izmesta zivs, knapi spēju pakustēties. Priekšā bija atvērta pierakstu mape. Un viss. Tajā raudzījās akls skats. Vēl pēc 25 min sapratu, ka nav nemaz tik traki... Un vēl 35 min skola bija galā. Biju trešā, kas diezgan veikli izsteidzās no klases. Jā!! ārā no vietas, kur laiks kustās lēnāk kā gliemji. Skolas diena beigusies. čau pa labi, pa kreisi un te jau ir mans skapītis. Jaka mugurā un grāmatas somā. galvenais, ka prom. Sastrēgumi gan niķīgi! Vēl pirms mamma atbrauca pakaļ iegāju biblenē izprinēt spāņu valodas pasaku. Bet nu mums viņa 14 lapas gara. Un skolā krāsainā lapa, viena 50 centi. Bibliotekāre bija jauka un ļāva man $7 vietā samaksāt $5. Bet nu dārgi gan šie prieki.
Mamma atveda mūs mājās un nozuda atkal, lai dotos atpakaļ uz darbu. Es paēdu. Iedzēru tēju. Iemigu. Pamācījos spāņu valodas eksāmenam. Septiņos izgāju ārā, lai dotos vingrot. Jāteic, ka nodarbība bija cienīga. Vadītāja laba. Un līdz beigām biju no tiesas labi relaksējusies. Bet es vēl nezin vai uz šādu nodarbību iešu vēl. Nedēļas laikā domāju vēl kādu izmēģināt, bet tad arī sākšu savu personīgo treneri 12 nodarbības. :) Iznākot no zāles aizgāju atsēsties. Sejā bija smaids. Aizgāju uz trenežieriem, jo redzēju mammau. viņa vairs nebija ar savu treneri. Esot jau galā. Tagad viņa vienkārši trenējās. Apsēdos uz blakus trenežiera. Pabraucu ar .. riteni, laikam. Nezinu kas tas īsti skaitījās. Pa ceļam šur tur ieskrējušas devāmies mājās. (Mamma mani aizveda. Bet jāteic, ka ar kājām iet nemaz nebija tik slikti, ka 'biju domājusi.)
Mājās. Paēdu. Pamācījos.Iegāju dušā. Un tgd sēžu pie datora. Pukīts jau divi. Man jāiet gulēt. Rīt agrā stunda GGG. Bet par to gan kādu citu dienu.
:*
buča.

"BITCH"

Man uznāca besis, uzsvilos aiz sūda un tur arī paliku, degam.
Man bail, ka tā nevajadzēja, bet to tā vnk atstāt ar nevarēja. Vienvārdsakot viena sieviete pamanījās man uzbraukt dragiem.lv vienā domubiedru grupā diskusijā par dievu, es biju nokomentējusi, ka neticu, bet viņa pamanījās izvilkt kolosālu citātu no mana komentāra un uzbraukt man virsū. Sievieti sauc Silvija, vismaz tā vēsta profils, bet pilno aplūkot nevarēju, jo viņa neesot manā draugu draugu sarakstā, bet to, ka viņa ir no ASV gan manīju. Paapaļa, bet ne par to ir runa. Manuprāt visiem, kas dzīvo tajā "kūltūras" pisūcinātajā valstī ir aprobežotas smadzenes, arī sivietēm kā Silvijai. Protams, es nedaudz pārspījēju, kad nosūtīju viņai vēstuli ar nosaukumu "BITCH" un sekojošu saturu, bet nu, FAK. Biju dikti sadusmojusies!

YOU ARE A FUCKIN BITCH WHO HAS TO GET A LIFE SOONER OR LATER...
SO GO 'N FUCK UR SELF! N STOP BITCHIN ON OTHER PEOPLE LIVES! BITCH!
I WISH YOU WOULD CONTROL THE THINGS U SAY...
AND PLEASE, THE NEXT TIME YOU INSULT ME, REMEMBER THAT I HAVE A SWORD AND A SHIELD, I I WILL STRIKE BACK!

*HAVE A NICE DAY!
*THIS IS NOT A SPAM*, BUT A PERSONAL MESSAGE SENT JUST TO YOU
*HOPE U NEVER BITCH ON ME AGAIN!
*U ARE OFFICIALLY MY FIRST ENEMY IN MY ENTIRE LIFE
*OH, N GET A LIFE! (OR DID I SAY THAT ALREADY?)

p.s. cik labi, ka latviešu saitos var lamāties angļu valodā!
p.s.s oh, ja vēlaties atbildēt, tad darat to ātri, jo tuvākās nedēļas laikā es Jūs nobloķēšu! un lūdzu, es Jums lūdzu no visas sirds, ja Jums ir vēl kādas pretenzijas, tad izsakiet tās manam sekretāram (kuru jūs noteikti atradīsiet, ja ļoti vēlēsieties) nevis internetā, kur Jūsu komentārS ir pieejams ikvienam!
Liels Paldies Par Uzmanību!
Jauku Jums dienu!
Ar cieņu un loģisko domāšanu,
((((šeit bij mans vārds & uzvārds, kuru atļaušos nepublicēt!))))

Nu jā, laikam pārspīlēju gan, bet katram pienākas sava daļiņa sūda! Arī viņai.

jums parējiem, arī jauku dienu un lai nenāk miegs, kad iepriekšējās naktis nav izgulētas. Bučas!

.........

Atkal didaktiski skan baznīcu zvani
mēmi un akli, tie klāsta,
ko paši atģiduši.

Pavēles formā izskan akls lūgums.
Tu savelc ciešāk acu plakstus
un veries tālāk neesošajā.

Būtisks pavērsiens skars ikdienas ritmus, -
ne tā kā parasti, bet cienīgāk.
Un turpmāk vairs nebūs kā līdz šim.

Raiti raisīsies vaļā jaunas domas,
uz citu debespusi stumtas,
to pamati nedaudz biedēs, bet tikai sākumā.

Nejūtami mainīsies laika josla,
kurā tik ilgi bij lemts mājot,
un redzamas būs tikai pārmaiņas.

Sastum prātu kopā. Triumfē.
Izvelc septītnieku, no cepures,
kas pilna ar pāra skaitļiem.

Norauj rupjos aizkarus
no loga, kas vērts uz saules pusi.
Un turpini dzīvot mainītā pasaulē.

.

maiņa,
es tevi turu
un esmu gatava,
lai notiek

var jau būt, ka pasaulē
pietrūkst smaidu
bet vismaz par vienu vairāk būs,
ka atbildēsi kāda vieglam, pavisam mazam

tam pat nav jābūt no visas sirds
tam nav jāizsit sirds no ritmiem.
tam vienkārši jābūt,
jāzied tavā gaišajā sejā.

un es darītu jebko,
lai tik tas pavērtos plašāk,
par dzīvo debesi,
par spilgto sauli,
lai ir

šodien,
un ne tikai,
arī rīt,
es gribētu tavus vaibstus rotāt
ar smaidu

kā pērnā gada eglīte,
vai vēl atminies?
tā staroja,
lai gan iekārtas bija tikai rotas,
tās, kuras tu man dāvāji.

samiedz acis
spožā gaismā
un teci uz priekšu
līdz galam
un tālāk

sodien

no rīta biju uz zāli. Vingrot! :)
patiesībā liels prieks, ka pieteicos..
neraugoties uz to, ka skolā darbs vairāk kā sajēga, atļāvos pieteikties uz iesācēju nodarbību "body flow" (tā būs pirmdien) to man ieteica meitene, kas šodien vadīja nodarbību. ķipa relaksācijai. tas man šobrīd ļoti vajadzīgs!
bet otrdien plānoju iet vnk pavingrot!

un tad, ka beigsies skolas murgi, tad sākšu 12 stundu personīgo treneri!
ziņošu, kā man ies!

jauku Tev dienu! :)))

deficīts

man nav
es kliedzu, bet palīgi nenāk.
es redzēju aiz stūra,
bet tad pazuda nebūtībā.

pietrūkts rūpes.
rūpes par labo,
par pozitīvo.

nevar atrast,
pat, ja ir bijis.
lietus, kas karstās dienās
atdzesējis miesu.

nav siltu plaukstu.
kā apkārtējais gaiss.
izzudis.
pat elpot kļūst grūtāk.

nav pietiekami.
nav gana.
dod vēl, un vēl,
bet tik un tā,
mērķis nav sasniegts

un varbūt, ka nevajag,
bet kā to var zināt.
kurš priekšā pasacīs?

tu ko? -
neviena jau nav.

(bez nosaukuma)

Es tevi jau lasīju.
ne oriģināls,
ne vilinošs.
tukšs.

Kā grāmata,
kas laukā plika izlaista,
bez vārdiem, bez burtiem.
pat autora nav.

Redz.
es jūtu, ka vajag vēl,
bet šoreiz nav ne kam klāt pieskaitīt,
ne kam nost zagt.

nevar ne apkārt apskriet,
ne klāt piespiest.
Tu neesi nekas.
Tevis vienkārši nav.

kārtējais atkārtojums,
kas pat gribēdams
nekad netiks izdots otrreiz.
un es nekļūdos.

kļūdās tikai naivuļi,
ar dieva dotiem spēkiem
nevar pat savā dzīvē
pirmo pakāpienu uzkāpt.

sēdi. sēdi un vēro.
neesmu kvalificēta,
bet vismaz zinu ko saku,
zinu, kad atkārtot pareizo ainu.

nu tā!

Viss var būt arī savādāk, bet jūtu ka sāku saprast kas un kā. Un viņa (nav svarīgi par ko iet runa) man tā arī sacīja, ka 11 klases otrajā pusē viss atkal būs OK! Jūtos droša, ka viņa nemānījās.
Patiesībā aizmirsu ko vēlējos šodien rakstīts, bet fakts tāds, ka vairums lietu kaut kā pašas no sevis aizlāpa caurumus. Galvenais ir ticēt.
Apsolu, ka kādu dienu jaunajā mēnesī uzrakstīšu saturīgu ierakstu, bet pagaidām to vien varu kā ieskribelēt trīs rindiņas.
pat nekāds jēdzīgs dzejolis pēdējo dienu laikā nav sanācis! :o

NOW IT'S ALL ABOUT SCHOOL & EXAMS!
WISH ME LUCK! ;)

līdz šim + sviests

Ja nu Tev paliek garlaicīgi vari palasīt.
Bet es neiesaku, jo vēl nav pabeigts. Heh. man vienkārši gribās palielīties ar padarīto darbu. Kad pabaigšu, tad iekopēšu, tad gan varēš lasīt. Domāju, ka galā darbs sanāks visai saturīgs. (nosaukums ar vēl nav izdomāts!) Tas par skolu.

Bet skatos, ka jums tur Rīga TĀDS SVIESTS notiek. ārprāts! Lasu ko jūs te labu sarakstījuši. Katram savs viedoklis. Un man ar. Jā, domāju, ka vajadzētu atlaist saimu. A ko pēc tam? Ko vietā liks. Tādus pašus tipiņus, tikai tādus, kas vairāk dzers? Nezinu. Te ir jādomā nedaudz plašāk par savu redzes loku. Vajag domāt kopā un nonākt pie risinājuma, bet tādā garā kādā pagaidām jums tur iet sāku domāt, ka mammas darba termiņa pagarinājums ir ĻOTI LABA LIETA. šādos apstākļos vispār grūti domāt. ..

Eh. Nu labi.
Turās. Visi. Kopā!
Turās visi kopā!

atā!, pagaidām..

Literary terms in Macbeth.

“Murders have been perform’d too terrible for the ear.” (3,4,77-78) Many things in the play Macbeth fulfill the play and make it more interesting and appealing. A significant matter is the amount of literary techniques that Shakespeare has used in the play. The ones that stand out the most are imagery, irony and symbolism. These techniques don’t only make the written work more captivating but also develop the theme. Imagery is often used to let the reader understand the setting and the illustration of the set. The reader seems to stay on focus because they feel irony that is present through out the play. This connects to symbolism. The third technique is harder to notice, but it can bee seen very well when the play is viewed closer. Shakespeare uses literary techniques to advance the plot and let the audience understand the significant details in the play.

In Macbeth there is much imagery used to advance the plot and let the audience to visualize a specific scene or part in the play. Imagery is used to describe something in detail using words to depict and create an image that appears in the minds of the audience. The play opens with a scene with witches. The imagery that is used during the first scene of the play makes it a very powerful opening. “When shall we three meet again? In thunder, lightning or rain?” (1,1,1-2; First witch) This tells us that as the play will go on every time the witches are to be on stage the weather is going to bad. It also paints a picture of the supernatural that it is evil in this play. “I’ll give thee a wind.” (1,3,10; Second witch) Shakespeare has added this because it was believed that the witches had control over winds. The audience is introduced to Macbeth as a good character, but soon after we discover that he has bad thoughts of him own. Macbeth: “Let not light see my black and deep desires.” (1,5,51) This is a very good example of black and white imagery. It visualizes the fact that Macbeth is a character that has his very good side of him and the black side has invaded his mind and actions he dose. The night when the first murder is committed it is dark, “The moon is down.” (2,1,2; Fleance) As the night goes on Macbeth sees his first hallucination before killing the king: “Is this a dagger which I see before me (..)?” (2,1,33) Act three begins. As it was during the first murder that Macbeth did, so it is during this one – it is dark and Banquo says: “It will be rain tonight.” (3,3,18) It can be suspected that the next murder too will be during a dim setting. Banque is killed and Macbeth feel guilty for what he has done, so he sees an other hallucination: “Thy bones are marrowless, thy blood is cold; Thou hast no speculation in those eyes which thou dost glare with.” (3,4,94-96) This gives the audience a very nasty, but good description of what the main character is seeing. Later in the play in another scene the witches are present and the main witch, Hecate, is present too. “My little spirit, see, sits in a foggy cloud, and stays for me.” (3,6,36-35) This illustrates that the weather is bad again. Act four begins with the supernatural. The description of the setting says: “An isolated place. Thunder.” The one that is reading the play automatically pictures the witches in rain. The very next event that accurse is that the family of Macduff is slathered though Macduff himself has left right before. The dark atmosphere is created as the son speaks to his mother. Soon the messenger comes to inform: “I doubt some danger close approach you nearly.” (4,2,64) As this is heard we know that the family is going to die. Imagery continues to charge the play. During the last act of the play it is dark again as the lead-in to the death of Lady Macbeth begins. “I have two nights watched with you.” (5,1,1; Doctor to Gentle woman) This again proves that the deaths occur during the night time. This makes the visual performance gloomier. There is a lot of evidence that Shakespeare has used imagery throughout the play to let others understand the real image that he has tried to create.

Not only Shakespeare has used strong imageries, he also has included a lot of necessary irony to establish the charm of the play. There are three types of irony. The first one is when there is a contradiction between the actual result of an event and the expected result. This is called situational irony. The second one is verbal irony – when the meaning of a speech is the opposite of what it is really expressing. The last one, and the one that Shakespeare uses the most striking is dramatic irony. It is when the audience or the reader is aware of something that a character or characters don’t know. At the very beginning of the play we see a very clear foreshadow that eventually becomes a very ironic touch to the plot. Ross: “Assisted by that most disloyal traitor, the thane of Cawdor, began a dismal conflict.” (1,2,52-53) Ross tells that the one who was thane of Cawdor before Macbeth was a traitor, and by the time when Macbeth kills Duncan we know that Macbeth too is a abject traitor. By the end of act one, the audience is aware of Macbeth plan to kill the king. A dramatic irony is present when Duncan enters Dunsanine: “The castle has a pleasant seat.” (1,6,1) Macbeth is not there at the time. “Conduct me to mine host: we love him highly and shall continue our graces towards him.” (1,6,1; Duncan) This is made even more ironic by the fact that at the very same time Macbeth is struggling about the idea of killing Duncan. The same irony is used during cat three, when Banquo is murdered. At the start of the scene Banquo meets Macbeth for the last time and is expressing high honor to the king: “Let your highness command upon me, to the which my duties Are with a most indissoluble tie forever knit.” (3,1,15-18). At the end of the very same scene Macbeth orders Banquo’s death: “Our fear is Banquo.” (3,1,50) Hamartia of Macbeth leads to death of Lady Macbeth. When Macbeth finds out that his wife has died he says: “Life’s but a walking shadow, a poor player (..) It is a trail Told by an idiot, full of sound and fury, Signifying nothing.” (5, 5, 23 and 26-28) here Macbeth tells that there is no point to live, while the message of the play is exactly the opposite. This is a very clear example of situational irony. By the end of Shakespeare’s play it is quite obvious that Macbeth is the villain and that he is going to fall. Even with all the evidence, Macbeth still thinks that he has a chance to succeed this fight even though there are a thousand troops approaching. The other evidence was that someone who is not born of a woman will kill Macbeth. “Macduff was from his mother’s womb ultimately rippe’d.” (5,8,15-16; Macduff) Macbeth, the king, is still not giving up his hopes: “Yet I will try the last.” (5,8,32) Shortly after this Macbeth dose fall by the hand of Macduff. These were the brightest of the ironies that were in the play Macbeth that kept audience’s attention.

In Macbeth symbolism helps to maintain the tact of the play. Symbolism is when a specific object or image represents abstract ideas.

Ja izlasīji - paldies. Ja ir kādi ierosinājumi, vai ieteikumi labojumiem, tad saki! ;)

Bučas! :*

trīs caurumiem

dienas dziesma!

Jason Mraz - I'm Yours

pagājušās nedēļas TOP 3

3. Aizlienētā termoss krūze.
(Tā kā es kafiju nedzeru šis
sarkanais plastmasas objekts
gandrīz visu laiku ir pildīts
ar siltu tēju!)

2. Beidzot saņēmos skolā un
sāku kaut ko darīt, ne tikai
domāt, ka vajadzētu kaut
ko darīt.

1. ir patīkami, ka mati ir kaut pavisam nedaudz īsāki!

here

cookies and tea is what I say IS GOOD!

+

the finished 1984


and

te nu ir

Nezinu vai tā tam vajadzētu būt, bet tgd jūtos labi, jo beidzot pabeidzu vienu no angļu valodas mājas darbiem, bet vnk padarīts nebija labi. Diezgan vājš man tas raksts un drošivien ļoti daudz neprecizitātes. Bet nu. Es vnk vairāk nevaru!

Turies! :) ;)

šodienas doma/nedoma..

• brīvdomātāji
• kādi ir draugiem.lv slepenie smaininji!?:)
• footskaiting
• psihie tīņi
• alus
• bez vardarbības, bet ar mīlestību pret dzīvniekiem!
• vinnijs pūks un viņa draugi
• MILEY CYRUS [MCFK]
• ādiņas
• LEGALIZE IT! (Marihuana, stuf, weed, krapaljus. Mary Juane- u.t.t)
• AMIGO
• -=Brīvās Diskusijas=-
• skype slepenie smaidiņi
• skype
• neviens neraksta? Varbūt parunāsim...? saruna.oo.lv
• gāžam saeimu / mēs gribam dzīvot !
• Dance Beat
• cūkkārpa ceļo
• Testinji
• Ak, jel piekaash :D TIKAI MEITENĒM ™

draugiem.lv
šodien uznāca kaut kāds bezdingš un izslēdzu sevi no domubiedru grupām kas te sarakstītas skaistā sarakstiņā! Nezinu kā tu, bet esi apsveicu.
Nu nav tā kā mani vairs nekas neinteresē, vai ka lietas, kas augstāk minētas man neinteresē, vnk kaut kā neuzskatu, ka šīm interesēm man vairs ir nepieciešami domubiedri, tā pat zinu ko daži citi par to domā.
NĒ!
Man vienkārši vairs neinteresē ko citi par to domā. Vairāk nē. Vai man tas vairs nav aktuāli..vai .. eh..

Kādā citā jaukā dienā ielikšu sarakstu ar domubiedru grupām kurās esmu. Tā saraksta garums ir visai iespaidīgs! ;)

Šodien izlasīju svarīgu lietu priekš mājas darba angļu valodā. Bet pats darbs gan vēl jāuzraksta. Vispār daudz jādara. Un beidzot esmu saņēmusies kaut ko darīt, ne tikai sērot par to, ka neko nevaru izdarīt, ka nevaru saņemties, vai ka nav laika, vai ka nāk miegs, vai ka pietrūkst kāds, kas atbalsta, vai ka esmu neveiksminiece, vai ka vnk viss ir sūds, vai ka nespēju pateikt nē končām pat tad, kad jau kādas desmit ir apēstas, vai ka nekas nesanāk, vai ka tā pat viss beigsies slikti. Labi. Esmu optimiste/reāliste.
Dzīvo un tici sev, to gan es saprotu, lai gan dažbrīd šķiet, ka tas ir kādā citā valodā.

Labi, beidzu ar to, ka ne tikai man jātic sev bet arī Tev. Ja kaut kas nesanāk, tad mēģini vēlreiz un, ja arī tad nesanāk, tad sāc domāt, kas jāmaina, kur bija kļūda, vai kur bija aizķeršanās, vai kur 'uzpiedi nepareizo podziņu'. Un nedomā par lietām kuras esi izdarījis slikti vai nepareizi, bet gan koncentrējies uz to, kas būs nākamais, to gan tu paveiksi perfekti, vai vismaz labāk. Turies!
Buča!

P.S. Kad beigsies semestris, tad atkal būšu uz pekām!

tas man, lai atceros, ne Tev: http://draugiem.blogs.lv/

dienas frāze*

Tātad Tu neesi tik gudrs cik izliecies!

FOR ME:

arī tas vēl

ejam piekaut manu angļu valodas skolotāju?
Man kādreiz likās, ka, ja skolotāja/s ļauj tev nodot darbu vēlāk vai to pārrakstīt, tad tā ir laba lieta. Redz. Es skolotājai iedevu savu Makbeta esejas uzmetumu. Bet tas jau bij pirms kāda mēneša. Ideja bija tāda, ka viņa to paņems un izlasīs (šis uzmetums ir 4 lapas garš, bet ar roku rakstīts. Izrakstīju visus citātus un tā.) Tad kādā dienā pirms vai pēc stundas viņa man pastāstīs, kas labi, kas slikti un ko papildināt.. Nu re. Beidzās brīvlaiks un attapos, ka šo darbu vēk neesu uzrakstījusi, bet uzmetums tač vēl pie skolotājas. Piegāju klāt un apvaicājos. Viņa bija pārsteigta, "Tu man to iedevi?" Jutu, ka varētu galvu viņai noraut. Kamēr visu biju sameklējusi un uzrakstījusi pagāja kādi trīs pēc skolas vakari. ''Nu labi, es pameklēšu..'' Divas dienas viņa man pūta pīlītes, ka meklē, bet nekā. Tad nu šodien pēc stundas viņa no savas mapītes izvilka manas darba piesūktās lapeles (kad es viņai tās iedevu stūri nebija ausaini! :S). Nu jā, viņa tgd manā priekšā aši pārskrēja uzrakstītajām cauri, uzķeksēja ķeksīšus, pateica, ka labi, ka daudz citāti un teica, lai uzrakstu melnrakstu pēc iespējas ātrāk. Jautājums: Vai tam bija nepieceiešams vesals mēnesis? Šaubos! Nu neko. Gan jau līdz semestra beigām izdzīvošu! (izdzīvošu?)
Vispār skolā iet smagi. Sanāk maz gulēt. Pilsētas autobusu šoferi vēl joprojām streiko un šodienas aptaujā "mīluļi" teica, ka nekā nebūs, atpakaļ strādāt vēl neies. Kā noprotu, ja pēc mēneša viņi vēl nebūs pārdomājuši, tad sāks slinkuļus atlaist. Vote Failed!

Nu vispār iet labi. Domāju, ka būs trakāk. Līdz ar neizgulēšanos jāatzīsta, ka esmu nedaudz kašķīga. Vai tu zināji, ka arī strīdeties ir jāmāk? Un tā ir, lai pretinieku nenokaitinātu pēc pus sekundes, lai nenoniecinātu sevi strīda laikā. Lai situāciju nepadarītu sliktāku un neatrisināmu. Vispār, ja vajag kādu padomu, būšu šeit un palīdzēšu, šķiet, ka tas ir tas ko pieprotu diezgan labi! ;)

Ok, es gribēju kaut ko sakarīgu uzrakstīt, bet aizmirsu!
čau!

skola, skola un atkal skola

Tā kā semestris tuvojas beigām, tad nu šobrīd viss, kas manā galvā sit bungas vairāk vai mazāk ir skola! Neko daudz šodien nerakstīšu, bet nu iepriekšējā naktī gulēt neaizgāju. Un nebija tik grūti kā citas reizes, lai gan matemātikas stundā migu ciet!
Ķīmijā sāku mācīties kā septembrī - ļoti kārtīgi. Arī mājas darbus sāku pildīt. Arī spāņu valodā iet labi.
Šodien atkal izvilku veco Madea masku, uzfočēju bildi! :D
uzklāju treknu grima kārtu un vēl viens kadrs!
laikam nav taisnība, ka es rakstu tikai dzeju, kad negribas mācīties.
Pēc pēdējās bildes biju zemē. Ar masku un grimu vēl pār ģīmi.. njā es aizmigu tā zemē guļot.
tā ir, kad neguļ, kad vajag.
biči pačučēju, bet tad slējos augšā, jo bij jāpilda mājas darbi!

Labi! kaut man skolā viss nokārtotos un kaut Tev ar viss būtu ok.
līdz citai reizei! ;)

kārtējais kopsavilkums

Vispirms nobeigšu par hoķi. Pēdējo spēli, gluži kā iepriekšējo vinnējām, bet tas gan tāpēc, ka pretinieki bija izteikti vājāki. Pirmo periodu nospēlēja dranķīgi, bet gala rezultāts bija patīkams. 7-1, Kazahi zaudēja, bet vienu reizi viņiem izdevās iedabūt ripu Enkuzena sargātajos vārtos. (aprakst ir, bet es tikai viņu atradu, vēl neesu izlasījusi.) Tas par Latviju. Bet šodien vakarā bija zelta medaļās cīņa. Un tie sasodītie kanādieši atkal vinējā. Bļāviens, sasodītie zviedri nevarēja viņus pievārēt. Tagad aiziešu uz skolu un to vien dzirdēšu no kanādiešu zēniem, ka Kanāda atkal vinēja un lepnu skatu vien nolūkosies pat nepieminot to, ka Latvija ar spēlēja. Nu nekas. Svētdienas vakas bija labs! Un mūsu jaunieši varēš arī nākamgad šaipus pasulē cīnīties.. par palikšanu!

Skola atsākās. Vislielākā vilšanās ķīmija, jo nokavētos darbus un gada labratorijas darbu nevarēšu uzrakstīt, jo tā vienkārši nevarot. Skolotājs pat neprasīja kādēļ nebiju skolā, bet tikai paskaidroja, ka eksāmenu vērtēs vairāk un viss.
Matemātikas skolotājam bija jāsteidzās pie zobārsta tāpēc nepaguvu ar viņu neko izrunāt, bet pieņemu, ka viņš ļaus man nokavēto kontroldarbu uzrakstīt trešdien pusdienlaikā. Pierakstus, ja vajadzēs gan kādam paprasīšu.

Spāņu valodā nokavēju tikai kontroldarbu. It kā pamācījos, bet nu jā. Nokavētais būs jārakst rīt stundā un varbūt arī pusdienlaikā, es gan nezinu, bet Señors tā sacīja.
Angļu valodā izrādās, ka skolotāja ir uzdevusi vēl vienu eseju par grāmatu kuru tā arī nevaru saņemties pabeigt lasīt. Bet šinī stundā vispār iekavētā ir daudz- pirmā eseja, Makbeta eseja (fak), darbs par 1884 + eseja.. un gada darbs, bet to viņi tikko iesākā, tā kā gan jau.
Eksāmeni sākās 23. datumā. Tas nozīmē, ka nākamās divas nedēļas daudz darba. Iespējams, ka pazudīšu, bet tik uz īsu brīdi! :D

šeit. Skatos neviens manu emuāru nelasa. Vsp cerēju, ka būsiet nokomentējuši iepriekšējo..eh..
āā un Nomainīju uz latviešu valodu, nepierasti. Laikam mainīšu atpakaļ..

mājās. Kad slinkums mācīties rakstu dzeju. Vakar vien kādus piecus uzrakstīju. Biju izmisumā, jo nezināju ko iesākt! Bet tgd viss puslīdz ok.

Mamma mūs ved uz skolu, jo autobusu šoferi vēljoprojām streiko. *** jāsāk lamāties nu! Drīzi būs jau mēnesis.. ah, rukši!

Ja lasīji, tad apsolu, ka nākamreiz būs inčīgāks raksts, bet pagaidām, labu Tev rītdienu un, lai lieldienas nāk tik ātri cik Tev gribās. :D Buča! :*